Latvijas simtgadē goda vietā paceļot ģeovietu pie Raunas, ģeologi gribot atgādināt, likt atcerēties arī par 18,5 metrus augsto šūnakmens klinti, kas reiz slējās Daugavas kreisajā krastā pie Vīgantes parka. Tiešo saikni starp abiem izcilajiem dabas veidojumiem savā ziņā stiprina arī fakts, ka 1963. gadā tika atvestas un virs Raunas Staburaga pārstādītas toreiz tikai pie Daugavas Staburaga augošās Alpu kreimules. Raunēnieši atceras, ka tās vairākus gadus arī pie viņiem tīri labi esot ieaugušās un ilgu laiku Raunas Staburags nosaukts kā vienīgā Alpu kreimules atradnes vieta. Taču pēdējos 15 gados tā vairs tur nav manīta. Domājams, ka iemesls tam ir apmeklētāju intensīvais nomīdījums, kad šī vieta kļuvusi populāra un daudzi neapdomīgi ekskursanti un tūristi sākuši uz ļoti trauslā šūnakmens kāpt virsū. Daži botāniķi pieļauj: ja izdotos dažas vasaras šī šūnakmens virsmu no tādas nobradāšanas pasargāt, iespējams, ka tur kāda šī retā puķe vēl var atdzīvoties. Dabisko procesu pēc iespējas mazāka traucēšana ir būtiska arī tādēļ, ka šajā avotiem bagātajā upes krasta nogāze aug arī daudzas citas, pat ļoti retas kaļķi un mitrumu mīlošas sūnu un lakstaugu sugas.
LIELĀ STABURAGA MAZAIS BRĀLIS. Zaļajā sūnu mētelītī… Ārijas Romanovskas foto