Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad entomologi centās pievērst uzmanību saudzējamām, glābjamām sugām, šī gada pieteikuma mērķis esot arī akcentēt jau notiekošās klimata pārmaiņas, kas izpaužas ar Latvijā līdz šim nemanītu sugu ienākšanu.
Uzmanību piesaista odi
Pieredzējušais kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis stāsta, ka pērn, kad Latvijā kaut tikai virspusēji sākta odu pētīšana, Vecpiebalgā, Valmierā un Kolkā pamanīti arī malārijas odi. Zinātnieki secina, ka tiem jābūt arī citur, tādēļ, nosaucot šo odu par gada kukaini, viņi cer iegūt vairāk informācijas nopietnākai pētniecībai.
Malārijas ods ir no tām sugām, kuras ziemo pagrabos, alās un tamlīdzīgi, tādēļ to var sastapt dažkārt pat ziemā. Ja kukainis iedzeļ, tas gan veselībai nekaitēs, jo mūsu teritorijā nav ar malāriju slimu cilvēku, no kuriem būtu iespējams pārnest slimību. Vienlaikus ir arī labā ziņa, ka šie odi, tāpat kā citi asinssūcēji, uzlabo mūsu imūnsistēmu. V. Spuņģis: «Katrs dzēliens liek darboties organisma imūnsistēmai un izstrādāt nespecifisko reakciju pret svešām olbaltumvielām. Varbūt tāpēc vasarās mazāk slimojam, jo mūsu imūnsistēma spēj nomākt vīrusus un baktērijas? Secinājums: jo vairāk odi kož, jo organisms labāk var pretoties infekcijām.» Cilvēkiem mazāk ir zināms, ka malārijas odi, tāpat kā citi kukaiņi, ir arī augu apputeksnētāji, savukārt šo odu kāpuri – ūdeņu attīrītāji.
Dzēlējodu dzimtā Latvijā pašlaik zināmas 30 sugas. Taču V. Spuņģis uzskata, ka, klimatam kļūstot vēl siltākam, Latvijā var ienākt arī jaunas dzēlējodu sugas, kuras var pārnest ievērojami vairāk slimību ierosinātāju. Tieši tāpēc odus nepieciešams izpētīt pastiprināti.
VOLDEMĀRS SPUŅĢIS. Kukaiņu pētniekam bez labas lupas neiztikt.