Idejas rašanās
Kristers ir dabas entuziasts, kurš dzīvojas pa dabu un ir ar dabu. Daba viņam ir ļoti tuva, dažkārt tuvāka nekā cilvēki. Tā bija viena no viņa idejām. Ideju viņam vienmēr ir daudz. Tas bija marts, kad viņš bija ielicis Instagram storijā, ka meklē pārinieku laivošanai. Es ar viņu sazinājos jau pirms tam, visu laiku esam kontaktā, tad nolēmām, ka brauksim divatā.
Laiks skrēja, un Kristers ļoti nopietni pieķērās šai idejai, savukārt es daudz par to nedomāju – kad pienāks brīdis, tad sākšu par to domāt. Es daudz nezināju par laivošanu. Pirms tam biju tikai vienu reizi pa Salacu braucis ar klases biedriem, tas bija vienas dienas brauciens, kādi 30 kilometri, vairāk tādā brīvdienu režīmā. Jūlijā es sapratu, ka šis laivu brauciens būs diezgan nopietns, jo tās būs astoņas dienas, bez ekstrām, jo mēs nemeklēsim kempingus vai citas apmetnes vietas.
Sagatavošanās
Divas dienas pirms brauciena bija vissaspringtākās. Vienu dienu mēs gatavojām kreklus, tāpēc bija jābrauc uz Rīgu, savukārt nākamajā dienā es pats braucu uz veikaliem un pirku pēdējās lietas. Sapratu, ka ir diezgan lielas auzas, jo man tās mantas nebija tik ļoti saplānotas kā Kristeram. No rīta es aizbraucu uz Depo, bija saraksts. Sapirku lietas ar domu ja nu noder. Nopirku atkritumu maisus, ja nu līst lietus, kaut iepriekš rādījās, ka visu braucienu spīdēs saule. Un pēc tam tas viss lieti noderēja.
Sēdos autobusā un devos uz Cēsīm, kur mani sagaidīja Kristers. Viņa ģimene mūs veda uz Jaunpiebalgu. Pirms tam daudz diskutējām un apzinājām paziņas, jo šogad Gauja bija seklākā pēdējo piecu gadu laikā. Augštece bija pavisam sekla, to mums daudzi teica. Mēs apzinājāmies, ka sākums būs grūts. Tajā vakarā mūs atstāja pie Gaujas, kur upe bija pavisam maziņa, nevarētu pateikt, ka tā ir Gauja.