«Zālāju, mežu biotopu vērtētājiem vēl jāpagaida, lai daba sāk zaļot. Man ir jāuzskaita, jānovērtē šobrīd zināmie atsegumi un alas visā Latvijas teritorijā, kā arī, ieklausoties cilvēku stāstījumos, jāmēģina atrast ko jaunu. Kamēr koki vēl kaili un nav paaugusies zāle, atsegumi redzami tieši labāk. Sāku ar vienu no tuvākajiem, pie Burtnieka. Te krastā pie vecās kapsētas līdz 300 metru garā posmā pavisam ir septiņi atsegumi, no kuriem daži gan ir pavisam mazi. Taču arī tie, tāpat kā lielākie, ir Eiropas Savienības aizsargājamais biotops, kas nav pat tik daudz ģeoloģiska, bet galvenokārt kā dzīvās dabas vērtība, jo uz šādiem atsegumiem aug dažādas, pat reti sastopamas sūnas, tie ir mītnes kukaiņiem, arī bitēm. Pie Burtnieka īpaši retas sūnas vai augus gan nepamanīju, bet bites šeit smilšakmenī dzīvo. Vai tās ir līdzīgas Sietiņieža bitēm, tas nu būs jāvērtē kukaiņu speciālistiem.»
KRŪMU AIZSEGĀ. Saskatīt Burtnieka smilšakmens atsegumus pat pavasarī traucē krūmi. Vēl grūtāk tos varēs pamanīt, kad daba sazaļos. Ārijas Romanovskas foto