Dižākās
Arī mūža ziņā, kas dažai sniedzas pāri 500 gadiem, parasto priedi pārspēj gandrīz tikai ozols. Arī dižkoku starp priedēm ir visvairāk (dabas eksperts Dainis Ozols vērtē, ka līdz pat 30%). Līdz 1951. gadam par dižāko Latvijas priedi tika uzskatīta Zauskas priede Valmieras – Smiltenes ceļa malā, tās apkārtmērs sasniedza 4,63 metrus. Bet tā nokalta, un piemiņai palicis vien stumbra fragments. Pēc vairs nepārbaudāmām ziņām krietni resnāka priede vēl pēckara gados augusi pie Kannenieku mājām Jērcēnos. Latvijas pieminekļu valdes tehniskais vadītājs Artūrs Štāls 1924. gadā tai noteicis pat 7 metru apkārtmēru. Ir dižkoku vērtētāji, kas tik lielu apkārtmēru gan apšauba. Bet kādēļ gan pieminekļu valdes darbinieks lai būtu nereālu skaitli pierakstījis? Var vien pieļaut, ka Štāla kungs apkārtmēru mērījis pie zemes, bet tagad dižkokiem to noteic 1,3 m augstumā.
Par vecāko ilgi arī tika uzskatīta Zauskas priede, kuras stumbrā apļi liecināja par 370 gadiem. Taču 2003. gadā ornitologs Māris Strazds Seržu tīrelī apzināja 470 gadus vecu priedi, kura gan nav pat dižkoks, arī augstumā sniedzas vien 16 metrus.
GAUJMALAS PRIEDES. Pieticīgie koki smilšainos pakalnus atzinuši par tīkamāko augšanas vietu.