Ko tu pašlaik šeit purvā dari, kas tie par mietiņiem?
Esmu aizrāvusies ar Latvijā reti sastopama aizsargājama auga — pundurbērza (nejaukt ar citu sugu — purva bērzu!) — atradņu meklējumiem. Šis augs Latvijas teritorijā pēcledus laikmetā bija bieži sastopams, bet, klimatam kļūstot siltākam, tādam, kāds ir mūsdienās, pundurbērzs aizvirzījās tālāk uz ziemeļiem, un pašlaik Latviju šķērso tā izplatības apgabala dienvidrietumu robeža. Tas nozīmē, ka pundurbērzu var sastapt Vidzemē, Latgalē un Sēlijā, bet Kurzemē un Zemgalē tā nav. Tad nu mana zinātniskā interese, arī topošais doktora darbs Universitātē, ir par to, kā šis augs jūtas mūsu purvos un mežos, kas ir svarīgs tā izdzīvošanai. Lai to varētu saprast un izskaidrot, jāveic kompleksa sugas ekoloģiskā izpēte — es ievācu dažādus datus. Pirmais solis ekoloģijas izpētē ir atradnēs sastopamo augu uzskaite (gan tas, kādi augi aug pundurbērza atradnēs, gan tas, cik daudz un kādās proporcijās tie ir). Tāpēc es veidoju parauglaukumus, kurus atzīmēju ar krāsainiem mietiņiem, un tajos pēc izstrādātas metodikas uzskaitu visus augus un to aizņemto platību.
Vēl esmu iesākusi pundurbērza sēklu pētījumus, lai gūtu zināšanas par to, vai pundurbērzs Latvijā spēj atjaunoties ar sēklām. Šādiem pētījumiem vajadzīgi vismaz pieci gadi. Pirmo trīs gadu rezultāti neiepriecina — dzīvotspējīgas sēklas vēl nav izdevies konstatēt… Tas vedina domāt, ka pundurbērzs jaunās vietās ieaugt nevar. Cik atradņu ir, tik ir, vairāk nebūs.
PĒTNIECE. Linda Saklaura purvā. Foto no personiskā arhīva