Vispirms gan jāzina, ka spradzenes atšķirībā no meža zemenēm, kuras sastopamas galvenokārt meža izcirtumos, mežmalās, aug tikai dabiskās pļavās, kurās ir arī daudz citu augu. Būtībā tās spēj augt tikai ļoti nepiesārņotā, izteikti dabiskā vidē. Reizē ar to zinātnieki spradzeni uzskata par vienu no izteiksmīgākajām dabisko pļavu vēstnesēm jeb indikatorsugām. Var pat teikt, ja pamani spradzeņu ogas, rauj un nebaidoties drīksti uzreiz ēst, jo vismaz šajā pļavā indīgam piesārņojumam nevajadzētu būt! Ogu noplūcot, noskanēs neliels sprakšķis. Tieši no tā arī ogas ieguvušas savu nosaukumu.
Kā vēl atšķirt spradzenes no zemenēm? Vispirms, kā jau teikts, pēc augšanas vietas – meža vai pļavas. Turklāt spradzenes parasti aug tikai sausos zālājos. Zemenes ir ovālas, smailākas, tām sēkliņas ir vairāk ārpusē, turpretī spradzenēm sēkliņas ir gluži vai ogā iegrimušas, pašas ogas ir kā mazi apaļi bumbulīši, kurus turklāt daudz vairāk nekā zemenes apskauj ziedkausu lapiņas. Tie, kuri prasmīgi atšķir ogas pēc to garšas, atzīst, ka spradzenēm esot izteikti citādāks aromāts nekā pat vissmaržīgākajām zemenēm – pat nedaudz pikanta, īpaša svaiguma pārpilna garšu un smaržu buķete. Taču visdrošāk spradzenes no zemenēm var atšķirt (it sevišķi, kad ogu vēl nav un augs vien zaļo ziedēšanai) pēc to lapām. Lai arī lapas abām ir ļoti līdzīgas, spradzenes lapas spicais gals ir kā ar radziņiem – pats vidējais zobiņš ir acīmredzami īsāks par tam abās pusēs blakus esošajiem.
ZIEDKAUSU APSKAUTĀS. Jau pēc tiem vien spradzenes var pazīt. Foto no LDF mājaslapas