Tūrisms un daba

Dažas pārdomas pirms dabas skaitīšanas otrās sezonas

- 8.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā jau esam stāstījuši vairākās publikācijās, pērn Latvijā valsts 100 gadu vēsturē pirmo reizi ir uzsākta dabas vērtību ļoti apjomīga apzināšana, kurai dots kopīgs nosaukums «dabas skaitīšana». Tā tiek īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» ietvaros. Šī projekta izpratnē saudzējamas vērtības ir dabas ainavas ar zālājiem, mežiem, purviem, jūras piekrasti un kāpām, upēm, ezeriem, iežu atsegumiem un sugu daudzveidību. Lai gan Latvija tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē, arī mūsu dabas bagātības tik plašā aptvērumā līdz šim nav apzinātas un, iespējams, arī mums ir vien ierobežotā daudzumā. Tad nu, lai nepazaudētu arī tās vērtības, kas mums dabā tomēr vēl ir,  jāuzzina, kur tās ir un cik to ir.

«Torņu cīņas 2018» — arī pie Burtnieka

- 8.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Lai gan daudzi gājputniem veltīti pasākumi notika jau aprīlī, par Gada notikumu putnu vērošanā tiek uzskatītas Latvijas Ornitoloģijas biedrības organizētās sacensības «Torņu cīņas». To laikā pieredzējušu putnu vērotāju komandas (3 — 4 dalībnieki) kādā no galvenokārt pie lielākām ūdenstilpēm esošiem skatu torņiem diennaktī cenšas novērot pēc iespējas vairāk putnu sugu. Ir arī sacensības tautas klases komandām, kurām gan putnu sugu noteikšanai ir dotas vien 4 stundas. Nosacītiem iesācējiem ir iespēja pieteikties putnu vērošanā arī brīvajā klasē.

Atdzīvojas Vīsraga taka

- 20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kamēr daudzviet vēl dzima idejas par dažādām takām, kuras ļautu labāk iepazīt Latvijas dabas bagātības un retumus, jau 2006. gadā vienu no pirmajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts izveidoja pie Burtnieka — Vīsraga dabas taku. Tā no Burtnieku centra ved uz dabas daudzveidības ziņā vienu no unikālākajām vietām Ziemeļvidzemē. Te pie Ēķinupes ietekas ezerā gadu simtos ir izveidojušās dažādiem, pat retiem augiem bagātas palieņu pļavas, kuras regulāri bagātina palu ūdeņi. Daudzveidīgā augu valsts savukārt te dod patvērumu ļoti daudzveidīgajām, vairāk nekā 1000 kukaiņu, gliemežu un citu bezmugurkaulnieku sugām. Te stāvošu ūdeni apdzīvo sīkspāre, pļavas ezera krastos baldriāna pļavraibeņi. Vērīgie te pamanīs raibgalvas purvuspāri, spilgto purvuspāri un pat ļoti reti kaut kur citur pamanāmo taurenīti — zirgskābeņu zilenīti.

Novērtē Burtnieka smilšakmens atsegumus

- 20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sākas visā Latvijas teritorijā notiekošās «Dabas skaitīšanas» otrā sezona. «Katrs individuāli, kuram uzticētas noteiktas teritorijas, arī biotopi, sāk, kad vien jau var un kad daba to atļauj,» teica pie Burtnieka stāvkrasta sastaptais Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs Dainis Ozols.

Talkas vajadzība Mazsalacā

- 20.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Arī Mazsalacai ir savi, var pat teikt, dārgakmeņi. Par 92 tādiem novada un tuvējās teritorijās ģeologu pamanītajiem vēsta Mazsalacā Salacas labajā krastā netālu no upē diezgan paslēpti gulošā Šķesteru dižakmens (4,2 x 3,6 x 2,6 m un nezin cik vēl upes dziļumā) Ziemeļvidzemes ģeoparkā pirms gadiem uzstādītais informatīvais stends «Mazsalacas akmeņi». Tajā lasāms akcents, ka šī ir īpaši nozīmīga ģeoloģijas vieta. Diemžēl šis stends pašlaik ir ļoti ieaudzis brikšņos un ir grūti pamanāms gan Salacā laivotājiem, gan saaugušo krūmu dēļ un bez kādas taciņas gandrīz nav pieejams (tikai zinātājs, ka tur tādam stendam jābūt, to var atrast). Iespējams, ka 92 akmeņu atrašanai un aplūkošanai mazsalacieši papildus Skaņākalna takām varētu veidot vēl vienu ļoti interesantu maršrutu tūristiem. Taču vispirms būtu labi, ja jau pavasara talkā no brikšņiem atbrīvotu šobrīd apslēpto informatīvo stendu.

Putnu skaļajās pavasara gudrībās ieklausoties

- 10.Aprīlis, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kopš tāliem gadiem, kad tās aizsāka viens no sava laika gudrākajiem putnu pētniekiem Kārlis Grigulis, aprīlī Latvijā ir Putnu dienas. Valmieras tuvumā  šopavasar šāds pasākums nebija pieteikts, tāpēc atsaucāmies uz lieliska putnu pazinēja (arī lieliska stāstītāja) Mārča Tīruma aicinājumu vērot putnus sestdien Palsmanes parkā, arī gar Palsu un Rauzu.

Skaistumu pilnais «mazais leduslaikmets»

- 16.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dabas untumi (vai likumsakarības) šoziem ir sagādājuši tādus kontrastus, kādus pat grūti atcerēties. Janvārī Latvijā tika pārspēti pat 11 minimālo temperatūru rekordi dažādās vietās (visaugstākā 1. janvārī +7,2 grādi Bauskā un Pāvilostā), bet februārī jau tika pārspēti 4 minimālās gaisa temperatūras rekordi (viszemākā 23. februārī -27,4 Daugavpilī). Šo kraso temperatūras svārstību sekas, dažādus noslīdeņus, krastu nobrukumus tā īsti droši vien ieraudzīsim vien pavasarī. (Arī Gaujas Stāvajos krastos šoziem atkal nogāzušies vairāki pamatīgi koki.)

Drīz atlidos arī Gada putns — pļavu tilbīte

- 16.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau atgriezušās dažas dzērves, ķīvītes, bet ornitologs Dmitrijs Boiko prognozē, ka putnu masveidīga migrācija šopavasar sāksies vien pēc pāris nedēļām. «Būs īsā laikā ļoti daudz putnu. Viņi pagaidām Polijā vai Lietuvā gaida, un tad būs putnu sprādziens labā nozīmē.»

Sabrukusi lielākā pazemes telpa Latvijā

- 15.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Noticis tas, ko jau vairākus gadus dabas pētnieki tika prognozējuši — lielākā dabiskā pazemes telpa Latvijā — Dauģēnu Lielās (X) alas lielā zāle ir sabrukusi. 11. martā notikuma vietu Mazsalacas pagastā, Salacas upes labajā krastā pētnieciskos nolūkos, lai novērtētu sabrukšanas apmērus un apstākļus, apmeklēja Latvijas Petroglifu centra speciālisti.

Kopš 1. marta netraucējam līdakas!

- 6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sestdien pastaigā pa aizsalušo Gauju arī palūkojos, kādi lomi ir tur uz ledus sēdošajiem copmaņiem. Kāda zivs dažiem bija vai pašā Valmieras vidū. Taču vienā vietā netālu no bļitkotāja pamanīju arī pāris āliņģos ieliktas ūdas. Atgādināju, ka no 1. marta šie zvejas rīki vairs nav lietojami. Uzrunātais atbildēja, ka neesot zinājis.

Pirmais niedru skulptūru festivāls

- 6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sedas purva teritorijā, lai to aizsargātu kā izcilu biotopu — daudzu putnu ligzdošanas vietu, ir izveidots dabas liegums. Šis purvs ir arī izcila atpūtas vieta putniem pavasaru un rudeņu migrācijas laikā. Diemžēl appludinātās ūdenstilpes strauji aizaug ar niedrēm, daudzviet jau veidojas biezas vienlaidus niedru audzes. Tādas pilnīgi aizaugušas vietas daudzām putnu sugām kļūst nepiemērotas pat ligzdošanai, bet it īpaši nepatīk gājputniem, kuri mēdz atpūsties atklātos ūdeņos. Tādēļ dabas lieguma «Sedas purvs» dabas aizsardzības plāna viens no pasākumiem paredz šo saaugušo niedru novākšanu.

Globālās sasilšanas aukstums

- 6.Marts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Satraucamies par globālo sasilšanu, bet ne tikai Latvijai, arī visai Eiropai pāri veļas tāds aukstuma vilnis, kāds nav pieredzēts gadu desmitiem. Kas notiek? Meteorologi atbild, ka šis aukstums arī ir viena no globālās sasilšanas izpausmēm, un apgalvo, ka globālā sasilšana notiek pat vēl straujāk, nekā bija prognozēts. Tā viens no vadošajiem itāļu meteorologiem Luka Merkali skaidro: «Ar globālo sasilšanu palielinās gan karstuma, gan aukstuma rekordi. Dienās, kamēr Eiropā sūdzamies par aukstumu, Grenlandes ziemeļos, 700 kilometrus no Ziemeļpola, temperatūra sasniegusi 0 grādus, kas šādā laikā ir 25 grādi virs normas.» Aukstās gaisa masas, kas normālos apstākļos parasti atrodas virs Arktikas, tagad novirzās vairāk uz dienvidiem. Grenlandē vēl pagājušajā nedēļā fiksēto silto laiku pētnieki jau nosaukuši par «anomāliju anomāliju».

Sadzirdēt, ko roze dadzim saka

- 16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Dzejnieki runā starp puķēm un mēģinot ar tām runāt. Bet tikai nesen uzzināju, ka ne vien puķes, bet pilnīgi visi augi runā arī savā starpā. Vismaz vienas sugas augi vienā valodā, ko saprot viņu radinieki. Tā bioloģijas profesors Ģederts Ieviņš apgalvo, ka augi savā starpā sazinās, tātad runā, ar smaržām.

Dabīgā pļava ir par maz novērtēta bagātība

- 16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kā zināms, pagājušajā gadā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» jeb dabas skaitīšanas ietvaros uzsāka dažādu biotopu apzināšanu. Tagad apkopota informācija par līdz šim saskaitītajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Pērn ir apsekots gandrīz 57000 hektāru, kuros šādus zālājus potenciāli bija iespējams atrast. Taču no tiem vien 22 procentos tika atrasti tik vērtīgi zālāji, kas atzīstami par ES nozīmes aizsargājamu zālāju biotopu.

Dzīvnieks, kas sēž savas astes ēnā

- 16.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kopš 2000. gada gods nosaukt Gada dzīvnieku uzticēts Dabas muzejam. Šogad muzejs izvēli tālāk uzticēja dabas draugiem, kuri varēja balsot par šī titula kandidātiem. No vairāk nekā 2600 balsojumiem ar 252 balsīm pēdējā vietā palika pelēkais zaķis. Vien 294 ieguva sermulis, alnim jau tika 367, nedaudz vairāk — 404 — ieguva rudā lapsa. Sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri, kuri attiecīgi savāca 683 un 694 balsis.

Igaunijā iepazīstinās ar Valmieras tūrisma piedāvājumu

- 9.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Ar mērķi popularizēt Latvijas, Gaujas Nacionālā parka, Valmieras un apkārtējo novadu tūrisma piedāvājumu Valmieras Tūrisma informācijas centra pārstāvji 9. — 11. februārī piedalīsies starptautiskajā tūrisma izstādē «Tourest 2018» Tallinā. Tūrisma speciālisti strādās gan apvienotajā Latvijas nacionālajā stendā, gan Valmieras pilsētas stendā.

Ozoli — Latvijas simtgades liecinieki

- 6.Februāris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Pēc nelielas pauzes arī Latvijas Dendrologu biedrība nosaukusi Gada koku 2018. Par to kļuvis parastais ozols (Quercus robur). Kā stāsta šīs biedrības prezidents Andrejs Svilāns, par to, ka Latvijas simtgadē par Gada koku ir jābūt mūsu senču visvairāk godātajam, reizē ar to arī vislatviskākajam kokam — ozolam, starp dendrologiem šaubu nav bijis nevienam. Viņu paziņojumu nedaudz piebremzējis Latvijas Dabas fonds, kas par savu pavēstāmo — Gada dzīvotni 2018 — pasteidzies nosaukt dižkoku. Tā nu iznākot, ka ozoli šogad divkāršā godā celti, jo liela daļa no dižkokiem jau tieši ir ozoli, kas savos stumbros, dobumos dod dzīves vietas (dzīvotnes) nesaskaitāmām dzīvībām.