Paši vietējie smej, ka Keru ciema nosaukums tiešā tekstā ir tulkojams kā ķerra, igauniski – käru. Tāpēc apmēram ciema vidū ir izveidots apskates objekts – ķerra. Vietējie stāsta, ka, pirmo reizi viesojoties Keru, ķerra ir jāapgriež ap savu asi un jāievēlas vēlēšanās. Braucot pa Keru ielām, nevar nepamanīt vienkāršo, bet skaisto koka baznīcu.
Lai gan ciemats ir samērā neliels, Keru ir arī dzelzceļa stacija Tallinas – Viljandi dzelzceļa līnijā – tur vilcieni pienāk gana bieži, lai vietējiem būtu tos ērti izmantot. Protams, Keru ir arī pārtikas veikals, lietoto preču veikals, koka baznīca un pat muzejs, kura pastāvīgo ekspozīciju veido dažādu laikmetu rati un bērnu ratiņi. Papildus Bērnu ratiņu muzejam aprīļa beigās tika atklāta Kerro rezidence, kurā ir restaurēti vēsturiskie dzīvokļi 20. gadsimta 20., 30., 60. un 80. gados.
LJUDMILLA zina pastāstīt interesantus faktus par visiem bērnu ratiem. Un kā nu ne – daļu ir restaurējusi pati. Ārijas Romanovskas foto