Valmieras treneriem izsniegta vilka pase

Kā vēlāk izrādījās, pēdējo cīņu Ērgļa un Zvejnieka vadībā mūsu futbolisti uzsāka piesardzīgi — jau ierasti ar pieciem aizsargiem. Gandrīz katrā līdzšinējās sezonas spēlē valmieriešu aizsardzības līnija laukumā iziet citādā virknējumā, arī šajā — pirmo reizi parādījās senegālietis Masamba Lo Sambo. Aizsteidzoties notikumiem priekšā — šis aizsargs spēlē uzskatāmi parādīja, ka viņa bijušo klubu pieraksts nav nejaušība — pārliecinošs, meistarīgs — uzslavas arī no komandas biedru puses.

Aizsardzības shēma gan ātri mainījās — pēc pirmajiem zaudētajiem vārtiem pārkārtojoties uz četru aizsargu līniju,  beidzot savā ierastajā balsta pussarga pozīcijā atgriezās Artūrs Bankavs, kur jutās kā zivs ūdenī. Diemžēl atkal pirmie vārti 16. minūtē tika zaudēti pēc standartsituācijas izspēles — pēc krievu leģionāra Jevgēņija Kobzara izpildītā stūra sitiena ar pirkstu galiem bumbu skāra Elvis Arnavs, pēc kā tā nonāca uz kājas citam krievam — Artēmijam Maļejevam, kurš to trieca vārtos, — 0:1.

35. minūtē šoreiz pretuzbrukumā piespēlētāja lomā Maļejevs un vārtu guvēja lomā Kobzars — pārāk brīvi mūsu aizsargi no kreisās puses ļāva viņam izpildīt sitienu, arī Arnavs varēja nospēlēt sekmīgāk — 0:2. Trīs minūtes vēlāk Elvis reabilitējās ar sezonas spožāko atvairījumu — skaistā lēcienā atsitot spēcīgu Ingara Sarmja Stugļa tālšāvienu. Elvis arī turpinājumā darbojās lieliski, parādot savas labākās vārtsarga īpašības. Mūsu futbolistu centieni uzbrukumā lāgā nevedās, lai arī pirmajā puslaikā bija vairākas standartsituāciju izspēles pie Andreja Pavlova vārtiem.

Otrajā puslaikā valmierieši vairāk centās, bet pie rezultāta tikt tā arī neizdevās. Trešie zaudētie vārti vispār tika ielaisti pēc muļķīgas kļūdas — un neba turnīra rezultatīvākais spēlētājs Aleksejs Višņakovs būs tas, kas laidīs garām no debesīm nokritušo izdevību, — 0:3. Šis puslaiks paliks atmiņā arī ar to, ka bijušais komandas biedrs Mārtiņš Veģeris mūsu kapteinim Ērglim parādīja dzelteno kartīti — situācijā, kurā tā nemaz neprasījās. Mārcis kartīti, ja nemaldos, pēdējos gados nebija dabūjis ne reizi. Vēl viena lieta, kas krita acīs (arī pēdējās spēlēs) — gaužām vājais brīvsitienu izpildījums — bumba allaž lidoja tālu debesīs. Pie jaunā komandas trenera šī lieta būs jānoslīpē, jo katra šāda izdevība ir vārtu gūšanas moments.

Gatis Ērglis (vēl nenojauzdams par savu likteni) pēc spēles preses konferencē atminējās laiku, kad pats strādāja Jūrmalas klubā (2004.-2008.): «Toreiz šis laukums bija stipri labākā kvalitātē, nezinu, kas ar to noticis — vai nav kopts, labi, ka vismaz bija noliets — bumba tik traki nelēkāja. Par spēli runā rezultāts, neaizmirsīsim, ka jau pēc mēneša šī komanda piedalīsies Čempionu līgas atlases raundā, kā es to saucu — Tour de France. Mums pēdējās desmit dienās bija trīs spēles — nespējam tik ātri atkopties, arī soliņš ar vienādiem spēlētājiem mums nav tik garš. Nepatīk, ka priekšā nekas nesanāca — ne reizi tā arī pretinieku vārtsargu nepatraucējām, aizmugurē daudzmaz stabili nospēlējām. Žēl, ka jau otro spēli nespējam iesist golu. Protams, visu nedēļu gatavojāmies standartiem, zinādami, ka viņiem ir gari spēlētāji. Gatim Kalniņam pēc Ventspils spēles joprojām jūtams sasitums. Tagad nedēļu atpūtīsimies un 3. jūnijā brauksim uz nedēļu ilgu nometni Igaunijā. Par papildinājumiem — varbūt mūsu menedžeris (Uldis Pūcītis — aut.) ko atradīs. Ja atklāti, tad šodienas spēlē mani patīkami pārsteidza Sambo — lai arī trīs mēnešus nebija spēlējis, man viņa mierīgums bija patīkams pārsteigums.»

Aleksandrs Grišins (Jūrmalas galvenais treneris): «Nedaudz paveicās, ka iesitām pirmos vārtus no standartsituācijas, pēc kā pretinieki bija spiesti spēlēt atklātāk. Patika Valmieras jaunie puiši — viņi rādīja labu cīņassparu, spēlēja ātri, droši vien bija arī pelnījuši gūt vismaz vienus vārtus. Neesmu apmierināts ar manu futbolistu izpildījumu, tik daudz brāķa šāda līmeņa komandai nav pieļaujams. Esmu apmierināts ar iegūtajiem trim punktiem, bet ne ar pašu spēli.»

Gints Freimanis: «Smaga spēle bija, mēs arī uz vieglu necerējām. Beigās palaidāmies un dabūjām lieki piepūlēties — nav tādas spēles, kur jau 60. minūtē tu vari apstāties, — žēl to skatītāju, kuri no šī brīža vēroja šo nebaudāmo futbolu mūsu izpildījumā. Ir jāmācās.»

Ērglim ar Zvejnieku darbs tika uzteikts svētdien — zīmīgi, ka pēc pirmās, lai arī dublieru, uzvaras šajā sezonā (5:0 pār Spartaks Jūrmala). Sarunā ar Uldi Pūcīti noskaidrojās, ka galvenie atlaišanas iemesli meklējami ne tik daudz komandas lielajos zaudējumos, cik galvenokārt treniņu procesā. Abiem treneriem ir dots laiks apdomāt piedāvājumu, paliekot kluba sistēmā. Jaunā trenera vārds publiski tiks paziņots jau šotrešdien. Nākamā valmieriešu spēle — 16. jūnijā Rīgā pret RFS.

Runājot par treneriem, ir apstiprināts arī jaunais Latvijas izlases vadītājs — īstermiņa līgums parakstīts ar somu speciālistu Miksu Pātelainenu. Uz karstām pēdām jaunais treneris paziņojis arī izlases kandidātu sarakstu tuvākajām valstsvienības spēlēm — Baltijas kausa cīņā 2. jūnijā pret Igauniju un 5. jūnijā pret Lietuvu, kā arī 9. jūnijā pārbaudes spēlei pret Azerbaidžānu. Kandidātu vidū ir arī valmierietis Roberts Savaļnieks (RFS).

Spartaks Jūrmala — VALMIERA GLASS VIA 3:0 (2:0)

Vārti: Maļejevs 16’, Kobzars 35’, A. Višņakovs 60’

Brīdinājumi: Ošs 23’ — Ērglis 65’

Sastāvi: Pavlovs (v) (46’ Nerugals), A. Višņakovs, Kobzars (72’ Korzāns), Freimanis, Dmitrijevs, Ošs, Svārups (46’ Gauračs), Maļejevs, Stuglis, Kosoričs (k), Šlampe — Arnavs (v), Mukuta, Sambo, Bankavs, Cipe, Miķelsons, Pallo (81’ Bērziņš), V. Jaunzems (66’ Lūsiņš), Ērglis (k), A. Jaunzems (82’ Fjodorovs), Savaļnieks.

Spēles tiesnesis: Mārtiņš Veģeris

GATIS ĒRGLIS pie Valmieras komandas stūres 2010. gadā atgriezās pēc trenera darba FK Jūrmala — astoņus gadus vēlāk tieši Jūrmala bija pēdējā pieturvieta viņa galvenā trenera darbā ar Valmieras futbola kluba galveno komandu.