Arvīda dzimtās mājas ir Liepupes pagasta Dāčos. Tur joprojām mīt bērnības atmiņas par to, cik daudz ļaužu toreiz dzīvoja un strādāja laukos, kā sestdienu vakaros mājas pagalmā rīkoja zaļumballes ar pašu mājnieku orķestrīti; kā vācu zaldāti aizsoļoja un vietā nāca citi. Vācieši vienmēr prasījuši ēst, bet krievi – zirgu. Vācu laikā ģimenei bijis dzīvoklis Tiesu namā, kur vācu karavīri zēnus cienājuši ar saldumiem un cigaretēm, bet puikas stadionā cigaretes veikli iemainījuši pret futbola bumbu. Pēckara Valmierā puikas atraduši daudz munīcijas, tās iemēģināšana dažiem gan beigusies bēdīgi, bet skolas direktors rītos kara relikvijas atņēmis.
Tomēr kustības kopā ar bumbu ir bijis Arvīda dzīves vislielākais prieks. Futbola komandā Arvīds bija pussargs un, kreilis būdams, bumbu piespēlēja ar pretiniekiem neērto kreiso kāju. Kādā jaukā vasaras vakarā jaunieši ar kravas mašīnu devās uz fizkultūriešu vakaru Vilzēnos, līdzi ņemot vingrošanas rīku – līdztekas. Puiši tās pieskrūvēja, meitenes demonstrēja vingrojumus.
VIJA un ARVĪDS KAUFMAŅI. S. Kaufmanes foto