Direktors Kampars
Pētera Kampara laikā plaši tika attīstīta arī mākslinieciskā pašdarbība. Darbojās spēcīgs koris, kurš skatēs arvien ieguva augstas vietas. Kori vadīja īsta dāma – šarmantā Elfrīda Caka. Viņa kopā ar kolēģi Karīnu Blešiņu pat iestudēja bērnu operas. Pedagogu kolektīvā ienākot jaunajam direktoram, viss ieguva plašāku vērienu, iesaistot arvien vairāk skolēnu un ar pasākumiem izejot ārpus skolas sienām! Pirmais lielais kopdarbs notika, kad valstī gatavojās 1957. gada Maskavā gaidāmajam Pirmajam Vissavienības un Piektajam Vispasaules jaunatnes un studentu festivālam. Par tiesībām piedalīties festivālā sacentās daudzi kolektīvi, un arī varoņos nolēma sagatavot etnogrāfisku uzvedumu. Tas notika K. Blešiņas režijā, piesaistot speciālistus no Rīgas. Skolotāja Dmitrija Mirska vadībā skolā darbojās džeza grupa. Krietni pasen darbību bija pārtraucis skolas pūtēju orķestris. Nu tas tika atjaunots, vadību uzticot 1949. gada absolventam Jānim Spalviņam. Konsultēt diriģētājus un muzicētājus direktors uzaicināja slaveno komponistu un diriģentu Gunāru Ordelovski. Orķestrī spēlēja arī mūsu klases skolēni, arī Ēvalds Pavlovičs, kurš vēlāk turpināja muzicēt kultūras nama pūtēju orķestrī Signāls. Savukārt dejas iestudēt brauca profesionālais horeogrāfs Harijs Sūna. Publikai uzvedums tika parādīts uz Valmieras teātra skatuves.
SKOLĀ VECĀKIE. 1959./60. mācību gads, V11VKV 11.a klase. Foto no personiskā arhīva