Niklāvs kļuva par latvieti
Aizdomājoties līdz vienam no Niklāva Strunkes pseidonīmiem — Palmēnu Klāvs —, dabisks ir jautājums, kāds tam sakars ar Vaidavas pagasta Palmēnu mājām. Pavisam ciešs: tajās dzīvoja mākslinieka vectēvs, mežsargs trešajā paaudzē. Mazo Niklāvu un viņa brāli Jāni uz šejieni atveda tēvs, toreizējās Krievijas impērijas armijas apakšvirsnieks, kas dienēja Polijā, Gostiņinā, Čenstohovas apkaimē. Krievu armijas kazarmās augušajam zēnam pirmajos dzīves gados, protams, nebija saskarsmes ne ar latviešu valodu, ne tautas dzīvesziņu, un var secināt: sākums apgūts Palmēnos un Briežu skolā, kur Niklāvs sācis mācīties.
«Šeit Niklāvs kļuva par latvieti,» saka Inguna Dukure. «Saka jau, ka pasauli glābs skaistums, un kur gan citur to meklēt, ja ne mākslā! Sākot strādāt Vaidavā, sapratu, ka vistiešākais ceļš uz to ir caur dižgariem — šai gadījumā caur mākslinieku Niklāvu Strunki, kura bērnība saistīta ar šejieni, tās iespaidus viņš saglabāja visu mūžu. Es esmu laimīga par to, ka nu man ir, kam to paust.»
PALMĒNI. Nelielajā mājiņā no 1903. gada dzīvoja arī mazais Niklāvs. Arhīva foto