1941. gada 14. jūnijs: atcerei un pārdomām

Deportācija bija smags psiholoģisks trieciens Latvijas sabiedrībai, jo nekas līdzīgs iepriekš nebija piedzīvots, turklāt tiesiskā valstī dzīvojošie nevarēja iedomāties, ka cilvēku var sodīt praktiski bez iemesla un tiesiska pamata. Oficiāli skaitījās, ka tikuši izsūtīti cilvēki, kurus viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ uzskatīja par padomju režīmam neuzticamiem un bīstamiem, kā arī viņu ģimenes locekļus. 81% izsūtīto bija latvieši, 11% — ebreji, 5% — krievi. Deportēto vidū bija sabiedriskie darbinieki, politiķi, ierēdņi, bijušie Brīvības cīņu dalībnieki, aizsargi, tirgotāji. Šo uzskaitījumu varētu turpināt līdz bezgalībai.