Lauksaimniecības speciālistu sākotnējās prognozes par Latvijas graudkopju kopražu diemžēl nepiepildījās, jo šīs vasaras biežās lietavas un pārliekais mitrums darīja savu – ražai ievērojami pieauga nezāļu uzbrukums, postošā veldre un piebriedušo vārpu sadīgšana turpat uz lauka. Daudzviet pēc ilgstošajām lietavām jaunā raža nebija novācama. Agronomi secina, ka vislielākais ražas kritums ir vasaras kviešiem, kuru kopražu vēl augustā prognozēja 589 tūkstošus tonnu, bet septembra skaudrā realitāte parādīja, ka tos ievāca 532 tūkstošus tonnu. Mazākas ražas ir arī vasaras miežiem un vasaras rapsim.
Zemkopības ministrijas mājaslapā pašlaik notiek kārtējā lauksaimnieku aptauja par to, cik pietiekami informēti viņi ir par ES un pašu valsts piedāvāto apdrošināšanas atbalstu, cik bieži un kādiem mērķiem zemnieki tos līdz šim izmantojuši. Aptaujas rezultāti diemžēl parāda ne visai pozitīvu tendenci šajā jomā, jo 65% atbildējušo apgalvo, ka viņi joprojām nav pietiekami informēti par šāda atbalsta iespējām, 20% – ka atbalstu izmantojuši savu lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanā, 3% aptaujas dalībnieku to darījuši gan dzīvnieku, gan arī augkopības apdrošināšanai, diemžēl 0% aptaujā parādās pie sadaļas par apdrošināšanas atbalsta izmantošanu tikai augkopībā.