Izrādās, šie cilvēki, kas skrien vienkāršam prātam neaptveramu daudzumu kilometru, nav bezdarbnieki un to nedara arī aiz gara laika. Pārsvarā tie ir uzņēmīgi cilvēki, uzņēmumu vadītāji, mērķtiecīgi speciālisti — vienvārdsakot, labi atalgotu darbu ņēmēji un devēji. Viņi zina: fiziski aktīvs dzīvesveids ir pamatu pamats visam — veiksmīgai dzīvei, karjerai, veselībai utt.
«Nu, jā, bet kāpēc 100 un ne 20 vai 40 km?» jautās vairākums. Visi no šiem ultramaratonistiem skriet sākuši ar mazumiņu. Katram, protams, tā ēstgriba izpaužas citādi — cits paliek pie sava pusmaratoniņa, cits neapstājas pie sasniegtā un palielina savu spēju robežas, konsekventi tiecoties pēc arvien lielākiem kilometriem, līdz nemanot attopas pie baznīcas kliņķa.