Bet nu «nelabvēlīga ģimene» jau vai visas valsts apjomā izveidojusies starp Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Proti, arodbiedrība sola 19. septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, ja IZM nepieņems lēmumu straujāk, nekā bija plānots, paaugstināt pedagogu darbu samaksu un samazināt darba slodzi. Taču IZM (reizē arī valdība) uz paātrinājumu nav gatava, nav pat tiesīga, jo pedagogu algu kāpināšanas grafiks, kādu nu to pieprasa LIZDA, atstās fiskālu ietekmi uz nākamā gada budžetu, kas būs jāpieņem jau nākamajai valdībai pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Tādēļ jāpiekrīt politisko procesu vērtētājiem, kas uzskata, ka LIZDA streika pieteikums brīdī, kad šī valdība reāli maz ko vairs drīkst lemt, ir stipri nokavēts. Drīzāk tas ir politisks, jo laikā, kad līdz Saeimas vēlēšanām būs atlicis mazāk par divām nedēļām, sabiedrībā radīs nevajadzīgu satraukumu kaut vai par to, kurš pieskatīs bērnus, kamēr pedagogi streikos.
Bērnu tiesības un «komunisma skola»
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
E-avīze no 8,00 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.