Kāpēc sociālie darbinieki bieži zaudē cīņā, lai bērns paliktu un augtu savā bioloģiskajā ģimenē: katastrofāla vecāku neizglītotība. Nav ne skolas diploma, ne sirds izglītības, ne izpratnes par vērtību sistēmu.
Kļūdīties var visi vecāki, taču atbildīgi un izglītoti vecāki nelietos narkotikas, gaidot ģimenes pieaugumu, nedosies ārstēt savas vainas, bērnu vienu atstājot dzīvesvietā. Un arī naktī neviens pusotrgadīga mazuļa vecāks neskrien izklaidēties uz veikalu, bērnu atstājot vienu guļam pie iedegtas svecītes.
Tas nozīmē, ka vecākiem nav izpratnes, nav vērtību skalas. Šie vecāki nav kā klints, viņi ir kā sūdu čupas, kas izšķīst pirmo sarežģījumu, grūtību priekšā. Viņiem nav izpratnes par dzīvības vērtību, par sava bērna neatkārtojamību. Un vai to vispār var iemācīt? Tam jānāk no iekšām, bet, ja nav kur atsperties, kur pasmelties?