Lai katra nākamā paaudze dzīvotu labāk nekā iepriekšējā, katrai nākamajai paaudzei ir jābūt mazliet gudrākai par saviem vecākiem. Latvijas iedzīvotāju finanšu pratībā gribētos redzēt uzlabojumus, bet diemžēl skolu mācību programmās par finansēm iekļauta fragmentāra un nepietiekama informācija, ar kuru ir par maz, lai jaunieši pēc skolas prastu pārvaldīt savas finanses. Te būtu vajadzīga gan aktīvāka skolu un valsts iesaiste, gan pašu vecāku dalība naudas lietās drošas un gudras jaunās paaudzes veidošanā.
Finanšu pratība ir termins, ko lieto visā pasaulē, un ar to saprot dažādu zināšanu un prasmju kopumu, no kurām svarīgākās ir trīs – zināšanas par finansēm, rīcība ar finansēm un attieksme pret finansēm. Zināšanu līmenis Latvijā nav nemaz tik slikts – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka tīri labi turam līdzi vidējam Eiropas Savienības līmenim un to pat pārsniedzam. Latvijas iedzīvotāji pietiekami labi pārzina dažādus finanšu pakalpojumus un iespējas, kas varētu būt skaidrojams ar mūsu salīdzinoši jaunās banku sistēmas aktīvo rosību, regulāri informējot savus klientus. Toties ar attieksmi un rīcību mūsu sabiedrībā tik labi nevedas.