Taču kā tieši ilgtspēju pārnest uz arhitektūru un kā tā izpaužas? Stāsta «Latvijas arhitektūras gada balvas 2022» žūrijas pārstāvis, būvinženieris un būvuzņēmuma «Skonto Construction» projektu vadītājs JĀNIS KREICBURGS.
Domājot par ilgtspēju, jāizvairās no pašmērķīguma
Arhitekti, arī inženieri – projektētāji un celtnieki, vairumā gadījumu nopietni domā par ēku ilgtspējību. To ietekmē dažādas regulas Eiropas zaļā kursa kontekstā un energoresursu cenas. Tomēr jāatzīst, ka praksē tikpat bieži esmu novērojis – lietotie risinājumi kļūst pašmērķīgi. Tie īstenoti tikai tāpēc, ka tā jābūt, jo normatīvs vai specifikācija to prasa.
Virsrakstos un vadlīnijās mēs projektus mēdzam pozicionēt kā zaļus, taču realitātē bieži netiek atbildēts uz jautājumu, kāpēc, piemēram, sabiedriskās ēkās būtu jādzesē lielas stiklotas platības. Salīdzinoši maz tiek domāts, piemēram, par tā saucamo «ēkas pasīvo aizsardzību» – gan siltuma, gan aukstuma patēriņa kontekstā. Attiecībā uz konstrukcijām, apdares materiāliem, kas ir ļoti energoietilpīgi ražojumi, bieži vērojams absolūts izpratnes trūkums un nespēja sasaistīt to izgatavošanas energoietilpību ar ietekmi uz vidi.