No 11 papīrus iesniegušajiem (pēc pašu iniciatīvas vai ietekmīgu ļaužu uzrunātiem/pierunātiem) pretendentiem atlasīt vienīgo un īsto amatam, kas Latvijas apstākļos un sistēmā patiešām ir reāls suņa darbs par peles algu, tomēr neizdevās. Nu premjers saposies meklēt kandidātus pa saviem kanāliem, kas atkal dod lielisku augsni dažādām spekulācijām. Te kāda kundze it kā esot uzrunāta, bet atteikusi, te kāds kungs esot pats tā kā gribējis, bet jau laikus atšūts… Viss notiek tā, kā tam Latvijā jānotiek. Un intereses trūkums par VID ģenerāldirektora krēslu nebūt nav tikai algā apslēpts, kaut arī tā ir būtiska lieta. Šis vairāk varētu būt sistēmisks jautājums.
Ieņēmumu dienesta normālas un valstī sabiedrības atzītas, pat augstu vērtētas darbības nodrošināšana Latvijā no jauna nav jāizdomā. Ko un kā darīt, to var gan teorētiski, gan praktiski apgūt pie kaimiņiem igauņiem. Bija patiess prieks un reizē balta skaudība vērot, cik pārliecinošs savā amatā izskatījās un ar kādu lepnumu par saviem padotajiem viņnedēļ Panorāmā Latvijas TV žurnālistei stāstīja Igaunijas ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Marks Helms.