Toties ar gandrīz divu miljardu (4,6 procenti no iekšzemes kopprodukta) eiro lielu deficītu. Laiki bargi, laiki dārgi…
Tādējādi būs vairāk naudas arī izglītībai, medicīnai, policistiem un ugunsdzēsējiem, ne tikai galvenajai tagadējai prioritātei – valsts (paš)aizsardzības spējām. Protams, ne tik, cik gribētos, un «apetīte radīsies ēdot»: pateicības par algas pielikumu nebūs, vien streiku draudi un varbūt pat to piepildīšanās.
Līdz ar to mūsu valsts tēriņu un fiskālā (nodokļu) politika kļūst par nervozu «spēli ar vēl augstākām likmēm». Taču Zemgales vēlētāju aiz strīpas nostrīpotais Jānis Reirs tomēr ir iekļuvis Saeimā, un tas droši vien rada drošāku sajūtu pat pašos viņa strīpotājos. Viņam nauda kovidlaikā turējās, diezgan ticams, turēsies arī tagad.
Faktiski jau Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs ir augstākstāvošāks par finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, bet, lai tautā būtu bijāšana pret valdības locekli, to bez liekas vajadzības nekad neafišē.