Kas es esmu?

Sasveicinoties visbiežāk nosaucam savu vārdu, uzvārdu. Ja esam neoficiālā kompānijā, tad kļūstam par paziņām, draugiem, līdzīgi domājošajiem, ja esam nopietnās sarunās, tad visbiežāk minam arī profesionālo varēšanu. 
Kaut kur pa to starpu mēs esam arī dēli un meitas, un sievas un vīri, un mammas un tēti, omes, opji. Esam klienti, pacienti. Esam profesionāļi. Esam ceļotāji, laimes meklētāji, esam darba ņēmēji un devēji. Reizēm esam laba darītāji, citreiz pāri darītāji. Ir tik daudz mūsu «es». Laikam ejot, sīkumi atsijājas, bet mugurkauls paliek. 
Pētnieki, kas vērtē Latvijas iespējas Eiropas un pasaules telpā, min, ka ar sevis un savu vajadzību apzināšanos valstij ir dikti par maz.