Līdz pat šai sezonai Valmieras lielais basketbols atradās tur, kur visi pārējie gadu desmitus – aiz Ventspils un Rīgas. Tāpēc daudziem joprojām grūti aptvert, kurā brīdī tad varenie dūži vidzemniekus palaida sev priekšā. Virspusēji raugoties, notika tas patiešām zibenīgi – komandā pēkšņi parādījās spēlētāji ar vārdu un varēšanu – te viens, te otrs, līdz beigās jau uz papīra izskatījās pēc nopietna spēka. Klāt visam vēl nebijušos augstumos tika pacelts kluba tēls, pārdomāta organizācija kā spēlēs, tā ārpus tām. Viss liecināja, ka šai apvienībai ir visaugstākie mērķi.
Atzīšos, biju no tiem, kuri īsti neizprata kluba soli sezonas sākumā atbrīvoties no trenera Zvirgzdiņa. Lai vai kā tur būtu, viņa vietā nākušais Štelmahers uz Valmieru brauca tikai viena mērķa saukts – aizvest komandu līdz uzvarai Aldaris LBL čempionātā.