Nācijas pašapziņa – kas tā tāda?

Atbildē eksprezidente plašā skaidrojumā atsaucas gan uz ārvalstu pieredzi, gan uz cilvēku kopuma un sabiedriskās vides ietekmi, gan uz pašapziņas apdraudējumiem: ka pašapziņas uzplūdi un atplūdi rādās cikliski – ik pa trim, četriem gadiem, ka jaunie cilvēki visumā jūtas pašapzinīgi, bet, šķiet, pietrūkst «vecmodīgā vārda par patriotisko audzināšanu», ka «jautājums ir: vai viņi joprojām jūtas emocionāli saistīti ar Latviju?», ka «pārsteidzošā kārtā latvieši svešumā sākuši aktivizēties, dibina korus un deju kopas, rīko Dziesmu svētkus Īrijā un Vācijā». Te žurnāliste, acīmredzot vēlēdamās tomēr noskaidrot patriotisma būtību un tā saistību ar latviešu valodu kā sabiedrību vienojošo pamatu, neizpratnē pajautā par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dīvaino ieteikumu amatpersonām ar krievu auditoriju runāt krieviski un vai tas savā ziņā negrauj latvisko pašapziņu. Uz to eksprezidente ir izvairīga: «Esmu nolēmusi savus pēctečus Valsts prezidenta amatā nekomentēt. Tas būtu mazliet neētiski.»