Katrs pats var vērtēt, cik ikdienā sanāk nopirkt par daudz un tad neizlietotais jāizmet atkritumu maisā. Pati atceros kādu pusdienošanu komandējuma laikā. Tās bija pusdienas, kuras žurnālistiem uzsauca dāņu puse, un viesiem galdā tika likts ēdiens pēc ēdiena. Galdā tika celtas uzkodas, picas un siltie ēdieni. Mēs visi kā viens pa šķīvjiem šņakarējāmies un sacūkojām porcijas trīsdesmit, kaut uz visiem būtu pieticis ar piecām… Un atceros, kā toreiz, tas bija pirms gadiem desmit, jau nospriedām, ka kauns par sevi, jo skaidrs, ka tik daudz kvalitatīva ēdiena būs ēstuves saimniekam jāizmet.
Tad Latvijā vēl nebija uzsaukumu un pārliecības par zaļu un videi draudzīgu, kā arī sociāli atbildīgu dzīvošanu, bet Dānija noteikti šīm atziņām bija tuvāk. Tomēr vairāk tāpat bija runāšanas nekā darīšanas… Pašlaik attieksme pret dzīvošanu, izdzīvošanu un uzdzīvošanu mainās arī pie mums.