Sen nebiju saņēmis svētku apsveikumu, kas pa īstam ar roku rakstīts. Tieši tā, jo ir taču tik daudz veidu, kā rakstītu tekstu bezpersoniski ar krāsu printeri pavairot un pēc tam šos sveicinājumus izsūtīt uz entām adresēm veselam baram adresātu, katram radot ilūziju, ka no šī kunga vai kundzes esi saņēmis tieši tev rakstītu sveicienu. Patiesībā tas ir vien solīds uzmanības apliecinājums, bez tāda personīga piesitiena.
Uz Ziemassvētkiem saņēmu jau pieminēto sveicienu interesantas apsveikumu kartītes veidā, kur biezā aploksnē faktiski bija pat divas apsveikuma daļas. Viena kā tradicionāli salocīta kartīte ar ierastu atvēruma vietu tekstam, bet otra – savdabīgs mazas, varbūt vien sprīdi augstas, salokāmas eglītes pusfabrikāts.