Gan Latvija, gan Igaunija kā valstis izveidojās 1918. gadā, aptuveni vienā laikā tajās radās autoritārie režīmi. Ulmanis pēc 1934. gada apvērsuma solīja atjaunot Satversmes darbību, taču to neizdarīja. Petsa laikā Igaunijā 1937. gadā tika pieņemta jauna Konstitūcija, kura, protams, nederēja, valstij atgūstot neatkarību. Tā 1992. gadā tika pieņemta jauna valsts konstitūcija, kura ir moderna, daudzviet konkrētāka par mūsējo.
Kā piemēru gribētu minēt Igaunijas prezidenta ievēlēšanas kārtību. Viņiem prezidents jāievēl ar noteiktu balsu pārsvaru, turklāt, ja tas neizdodas pirmajās divās vēlēšanu kārtās, tad prezidenta vēlēšanās piedalās gan parlamenta deputāti, gan pašvaldību vadītāji. Šādā situācijā politiskā tirgošanās kļūst daudz grūtāka, jo pašvaldības vadītājam saviem vēlētājiem par savu balsojumu droši vien būs jāatskaitās.