Pārdomas pēc centralizētā matemātikas eksāmena

Eksāmenu šogad kārtoja 13335 skolēni. Eksāmens ir trīs daļās, pirmajā jāatrisina 25 uzdevumi, jāparāda zināšanas, pamatprasmes (31%), otrajā 10 uzdevumi, demonstrējot zināšanu lietojumu standartsituācijās (50%), un trešajā daļā trīs uzdevumi, kuros jāprot lietot zināšanas nestandarta situācijās (19%). Izmaiņas šogad bija 3. daļas otrajā uzdevumā, kur tradicionāli klasiska ģeometrijas pierādījuma uzdevuma vietā bija nestandarta algebras uzdevums. Ar to visu jātiek galā 240 minūtēs bez starpbrīža, kas lielai daļai skolēnu ir liels pārbaudījums. Pēc manām domām, eksāmenam ar tām funkcijām, ko tas veic tagad, starpbrīdi nevajag. Šobrīd skolēns pats plāno savu laiku, ja 1. daļas uzdevumus izpilda ātrāk, drīkst sākt risināt 2. daļas uzdevumus, darbu drīkst nodot pirms eksāmena beigām. Diezgan daudz skolēnu diemžēl neizmanto visu atvēlēto laiku. Savukārt skolēni, kuriem matemātika patīk vai kuri ir raduši strādāt, izmanto visu laiku un būtu gatavi risināt vēl. Salīdzinājumam matemātikas olimpiādēs risināšanai atvēlētais laiks ir 5 astronomiskās stundas, jau sākot ar 5. klasi.
Eksāmens, manuprāt, ir labs, sastādīts profesionāli, piemērots tam, lai to varētu izmantot gan kā iestājeksāmenu augstskolās, gan motivēts tehnikuma audzēknis varētu to nokārtot un saņemt atestātu par vidējo izglītību. Jautājums ir – cik ērti ar 30 cm garu lineālu mērīt mazas lodītes diametru un ar to pašu lineālu noteikt stadiona izmērus?