Latvijā laikam ir divas jomas, par kurām savs viedoklis ir katram — veselība un izglītība. Jo visi taču kaut kad bijuši pie ārsta un kādreiz gājuši skolā. Protams, savs viedoklis par skolu un izglītības sistēmu ir visām iesaistītajām pusēm — sākot ar skolēniem, viņu vecākiem, radiem, skolotājiem un beidzot ar ministrijas ierēdņiem.
Senajā Ķīnā viens no lielākajiem lāstiem esot bijis: kaut tu dzīvotu pārmaiņu laikā! Tā nu ir sagadījies, ka abas iepriekš minētās jomas kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā dzīvo pārmaiņu laikā.
Pedagogi ar ilgāku darba pieredzi droši vien neatceras, cik izglītības ministru piedzīvoti. Visi centušies izglītības sistēmu uzlabot, taču brīžiem aizmirstot vienkāršu patiesību: pirms kaut ko reformē, būtu jāsaprot, ko ar to grib panākt, kā tas tiks izdarīts, kādas būs pārmaiņas. Ja par kaut ko no minētā ir šaubas, tad reformas nav lietderīgas. Esam piedzīvojuši sešgadīgo apmācību, pie kuras plānojam atgriezties. Ir ieviests princips «nauda seko skolēnam», bet sistēma īsti nestrādā.