Teorija māca, ka sabiedriskās attiecības ir uz sabiedrību, uz ārpusi vērsta un, ne mazāk svarīgi, atklāta komunikācija, taču pašlaik sabiedrisko attiecību speciālisti pat mazos uzņēmumos, arī pašvaldībās pilda niknākā sargsuņa funkcijas: neviens pie mums nekļūdās, nav nepadarītu darbu. Neviens nekritizē augstākstāvošos, nepārdzīvo valstī lemto. Ne par ko vairs nav komentāru, nesaskaņojot ar sabiedriskajām attiecībām, kuras savukārt katru burtu saskaņo ar vēl lielākiem priekšniekiem. «Komentārs būs, bet līdz vakaram, rītdien, parīt. Sagatavojiet jautājumus, atsūtiet, sagatavosim atbildes!» priekšnieku vārdā runā sargsuņi.
Dīvaini sanāk: sabiedriskās attiecības un žurnālistika augstskolu programmās bieži tiek mācīta vienā kursā, vienā studiju solā sēdošajiem. Teorijas nav sliktas, bet darba tirgus ir skarbs. Žurnālisti un sabiedriskās attiecības nostājas ierakumu pretējā pusē, dažkārt ir sajūta, ka pasen jau esam uz kara takas.