Dace Melbārde savos komentāros ir emocionālāka: «Mežaparka estrādes rekonstruēšana, protams, vispirms ir nepieciešama Dziesmu svētku dalībniekiem. Tā neapšaubāmi ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas svētvieta. Tomēr, plašāk raugoties, šī nav tikai fiziska telpa, kur dzied, dejo un pulcējas svētku dalībnieki. Mežaparka estrāde ir arī nozīmīga atmiņu vieta, kas, tāpat kā 11. novembra krastmala vai Bastejkalns, ir kļuvusi par daļu no Atmodas nevardarbīgās pretošanās un Latvijas neatkarības atjaunošanas stāsta. Veicot rekonstrukciju, ir svarīgi akcentēt šo estrādes simbolisko mantojumu, jo tas ļautu mazināt Atmodas anonimitāti Latvijas publiskajā telpā.» Jā, ar tiem akcentiem un anonimitāti bieži mums sanāk kaut kā otrādi…
Nils Ušakovs lietai pieiet ekonomiski: «Pateicoties atbalstam un labai sadarbībai ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju, mēs varēsim īstenot šo vērienīgo projektu, kuram, sagaidot mūsu valsts simtgadi un Dziesmusvētku 150. gadskārtu, ir liela simboliska nozīme. Taču vienlaikus tas ir arī ekonomiski pamatots risinājums – pārbūvētā estrāde Rīgai ļaus piesaistīt pasaules klases māksliniekus, kas tagad parasti izvēlas koncertēt Tallinā, jo tur ir estrāde ar atbilstošu ietilpību. Līdz ar to varam cerēt uz tūristu skaita pieaugumu.»