«Patvēruma meklētāji Latviju neizvēlas, jo ir iedvests stereotips par sliktiem sadzīves apstākļiem. Patiesībā mēs ļoti labi dzīvojam! To vienmēr saku skolas bērniem: skaties, ko tu ikdienā izmanto, kādas tehnoloģijas! Slikti nozīmē pavisam ko citu,» uzsver Mazsalacas vidusskolas skolotāja INGA ROKPELNE.
Viņa jauniešu vidū popularizē brīvprātīgā darba ideju un pati pirms gadiem sešiem kā brīvprātīgā sadarbojusies ar Pasaules Sarkanā Krusta organizāciju, kas tolaik uzturējusi patvēruma meklētāju centru Beļģijā.
«Vēlējos strādāt ar centrā dzīvojošiem pusaudžiem, bērniem, mums tas arī izdevās, jo bērniem jau daudzas lietas patīk, interesē. Jautājums: ko vēlas viņu vecāki? Jau tad ne visi bija bēgļi, kas no kara zonām, bija cilvēki, kuri gadiem klīduši pa Eiropu, meklējot labāku dzīvi. Man šķita, ka jau tolaik Eiropa uz ārpusi gribēja paust to pozitīvo viedokli, bet neoficiālās sarunās bija daudz negatīvā, arī neziņa par to: būs patvēruma meklētāji, kur strādās, ko darīs?