Plānots, ka minētais gāzes vads, jau pastāvošās Ziemeļu straumes līdzinieks, pa Baltijas jūras dzelmi savienos Krieviju un Vāciju. Lai arī bieži un ne bez iemesla tiek uzsvērts, ka Ziemeļu straume – 2 ir politisks projekts, aplēses rāda, ka gāzes vada būvniecība ir arī ekonomiski pamatota un izdevīga kā Krievijai un Vācijai, tā virknei Eiropas lielāko enerģētikas kompāniju. Teorētiski rezultātam vajadzētu būt izdevīgam arī Eiropas patērētājiem. Rezultātā ar projektu tā vai citādi saistīto valstu politiķiem ir radusies nopietna dilemma, jo nākas atbildēt uz jautājumu, kas tad īsti ir labāk – politiski slidens, taču ekonomiski izdevīgs, vai politiski «pareizs», taču saimnieciski neizdevīgs gāzes vads caur Ukrainu. Ņemot vērā, ka bez Krievijas gāzes iztikt Eiropa nav spējīga.
Var labi saprast kā Ukrainas, tā Polijas politiķus, kuri kategoriski iebilst pret Ziemeļu straumes – 2 būvniecību. Abas šīs valstis, it īpaši Ukraina, zaudēs ievērojamas naudas summas, kā arī iespējas zināmā mērā ietekmēt Krievijas rīcību.