Jaunnedēļ atgriezīsimies realitātē. Sūrā, biedējošā, nekādi neignorējamā. Strādāsim, domāsim, cerēsim, kā tālāk dzīvot, kā izdzīvot. Varbūt arī par to, kā palīdzēt citiem, kam ir grūtāk. Ne tikai tur, kur plosās karš, bet varbūt arī vecajam kaimiņam blakus dzīvoklī. Varbūt kolēģei, kas viena audzina savus bērnus.
Protams, vēl pa vidu būs garā nakts no sestdienas uz svētdienu. Visticamāk, tajā atkal partiju saietu vietās, ļaujoties pašu pirmo rezultātu – kad būs saskaitīti vien daži procenti no visām balsīm – radītai eiforijai, tiks lepni sarunātas visādas muļķības. Tās gan uzreiz aizmirsīsies kā nebijušas, tiklīdz paziņos kopējos rezultātus.