Trampisma ēna pār Latviju

Kamēr Hilarija sola turpināt ASV līdzšinējo politiku, it īpaši starptautiskajā arēnā, viņas oponents ir nācis klajā ar virkni skandalozu tēžu, tostarp apšaubot NATO pastāvēšanas lietderību. Šādas runas rada gluži vai paniku proamerikāniskajā Latvijas sabiedrības daļā, un šis uztraukums, lai arī dramatiski pārspīlēts, nav gluži bez pamata, jo ASV starptautiskā politika, par prezidentu kļūstot Trampam, būs krietni citādāka nekā līdz šim. Nodot nevienu no sabiedrotajiem Tramps, protams, negrasās, taču arī vienkārši tāpat nevienu atbalstīt prezidenta amata kandidāts negrasās. Tramps, protams, ir ekstravagants vīrs, kurš neskopojas ar pretrunīgiem izteikumiem, taču viņš pavisam noteikti zina, ko dara.
ASV jaunāko laiku vēsturē šī arī ne tuvu nav pirmā reize, kad ekstravaganti miljardieri izlemj pacīnīties par ASV prezidenta posteni. Līdz šim zināmākais šāds gadījums bija 1992. gadā, kad Teksasas miljardieris Ross Pero, gan kā trešais kandidāts, kopumā saņēma vairāk par 19% vēlētāju balsu. Ir vērts piebilst, ka sākotnēji Pero vēlējās kandidēt no republikāņu partijas rindām, taču partijas vadība izdarīja visu iespējamo, lai miljardieris, kurš uzvedās apmēram tāpat, kā pašlaik uzvedas Tramps, nekļūtu par republikāņu kandidātu. Rezultātā Pero sanaidojās ar republikāņiem, piedalījās vēlēšanās kā trešais kandidāts, bet beigās visas šīs peripetijas, pateicoties ASV vēlēšanu sistēmas savdabībai, noslēdzās ar demokrāta Bila Klintona kļūšanu par ASV prezidentu, lai gan viņu atbalstīja vien 43% vēlētāju.