Pat «Titānika» nogrimšana vai Dvīņu torņu sabrukšana varēja izvērsties vēl daudz traģiskāk. Taču ledainā okeānā un elles liesmās atradās cilvēki, kuri vienkārši darīja to, kas ir jādara.
Tas, kas notika – un turpina notikt – ar ABLV banku, iezvanot skuju ceļu visam nupat vēl tik vērienīgajam nerezidentu naudas apkalpošanas biznesam, ir acīmredzama mūsu politikas un ekonomikas «zemestrīce». Daudz kas pēc tās ir palicis «aprakts drupās», un cietusi cita starpā ir arī mūsu nacionālā pašapziņa, ieraugot, cik viegli globāls dižmanis mums var «iesist knipi pa lepni izslieto degunu».
Taču viss, ko es pats varu šobrīd darīt lietas labā – vien izteikt atzinību un atbalstu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbiniekiem un šīs iestādes vadītājiem. Jo viņi cenšas darīt visu, lai šī katastrofa tiktu sakopta racionāli, tiesiski un arī, kas nav mazsvarīgi, labas gaumes ietvaros. Nebūs nekāda grēkāža upurēšanas aizokeāna dusmu apmierināšanai, nebūs nekādu «kanibālu dzīru» politizētu maksātnespējas administratoru izpildījumā. Nu, vismaz tik ilgi, kamēr Pēters Putniņš vadīs šo iestādi…