Protams, «pieklājīgā sabiedrībā par to nerunā», bet tiklab Igaunijā, kā Latvijā tiek aksiomātiski pieņemts, ka valsts galvenie amati pienākas vienīgi titulnācijas pārstāvjiem. Turklāt pēc iespējas atbilstošākiem publikas priekšstatiem par pareizu tautiskumu. Mūsu valsts galvam sociālo tīklu piečivinātāji turpina pārmest malēniskās izloksnes akcentu, mammu krievieti un piedzimšanu Pleskavā. Kad puslatvietis un pusukrainis Vasilijs Meļņiks 1997. gadā kļuva par finanšu ministru, sašutumu izsauca nevis reālas problēmas (viņa pretkorupcijas likuma pārkāpumi vai kompetences trūkums), bet gan nevēlēšanās redzēt valdībā «krievu». Vēl nesen Izglītības un zinātnes ministrijas modrie «pavļiki morozovi» pilnīgi nopietni apsūdzēja ministru Vjačeslavu Dombrovski un viņa preses sekretāri par to, ka abi savā starpā sarunājās dzimtajā valodā.
Vai etniskā barjera sagrūs?
Burtu izmērs
Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku
Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā
Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.