Par Kariņa valdību, kura tapusi strīdos, ultimātos un piespiedu kompromisos, šobrīd sajūsminātas atsauksmes nav dzirdamas, jo eļļu ugunī pielējušas mediķu prasības pēc lielāka atalgojuma, ko viņiem solījusi iepriekšējā valdība. Arī līdz šim pieņemtajos lēmumos nejūt īstu vienprātību pārējo koalīcijas pārstāvju sadarbībā, jo bieži vien izskatās, ka labā roka nezina, ko dara kreisā, tā kā Ministru kabineta deķis stiķēts no pārāk raibām lupatiņām. Tomēr visi rosinātie neuzticības balsojumi pagaidām beigušies bez rezultāta, jo, kā mēdz tautā jokot, visilgāk kalpo tās lietas, kuras notītas ar skoču vai izolācijas lenti.
Līdzīgi kā ar Kariņa valdības apstiprināšanu, stīvēšanās par krēsliem un posteņiem notika arī Briselē, tikai ar krietni augstākām likmēm un krietni augstāka ranga izpildītājiem. Mūsu Valda Dombrovska pratināšana gan norisinājās visai mierīgi, taču vairāku citu valstu izvirzītie pārstāvji tika izbrāķēti, nesaņemot Eiroparlamenta vairākuma atbalstu.