Par to, ka maksātnespējas lietās un to administrēšanā likumdošanā līdz šim bija liela nesakārtotība, tiek runāts jau sen. Arī nevienam no likvidējamo banku administratoriem līdz šim nav nācies atbildēt par neveiksmēm banku izsniegto kredītu atgūšanā. Tādēļ stingrāku prasību noteikšana Kredītiestāžu likumā patiešām bija vajadzīga.
Taču šis ir īpašs gadījums ar priekšvēsturi. Tā sākās, kad Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma 2016. gada martā anulēja «Trasta komercbankas» licenci. Jau martā tiesa šo banku atzina par likvidējamu un par tās likvidatoru iecēla zvērinātu advokātu Ilmāru Krūmu.
Te jāatgādina, ka FKTK ir valsts galvenā iestāde, kas pārrauga un regulē Latvijas banku, krājaizdevēju un apdrošināšanas sabiedrību, finanšu tirgus un dažādu maksājumu iestāžu dalībnieku darbību. Šī gada 5. maijā šī komisija nolēma vērsties ar pieteikumu tiesā par Ilmāra Krūma atcelšanu no «Trasta komercbankas» likvidatora pienākumiem. Tā paziņoja, ka ir konstatējusi Ilmāra Krūma neatbilstību Kredītiestāžu likumā noteiktajām prasībām, kā arī uzskata, ka viņš pieļāvis rīcību, kas FKTK vērtējumā ir uzskatāma par ļaunprātīgu. Vienlaikus valsts galvenie banku uzraudzītāji normatīvos aktos noteiktā kārtībā bija izvēlējušies un tiesai pieteica par «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa administratoru apstiprināt Armandu Rasu.