Pildot sociālās lomas, mēs labāk izzinām pasauli. Mēs kļūstam pacietīgāki un labāki, kad esam paši jau vecāki, mēs iepazīstam jaunu pasauli pat tad, kad kļūstam par kāda mājas mīluļa saimniekiem. Reiz pieķēru sevi domājam: ja mūsmājās nebūtu suņa un kaķa, es viņus visus mazāk saprastu, jo tu to nevari, ja tev nav paša pieredzes.
Ja tu neesi vecāks, ir kāds apziņas apvārsnis, kurš nemaz neatveras, jo tas vienkārši neveras aiz citu stāstītā, sajūsmas un bēdām. Apvārsnis pakļaujas tikai tad, ja visi prieki un bēdas jau notiek tavā ģimenē. Mēs visi esam bērni, mazbērni, arī krustbērni, un tās atkal ir sajūtas, attiecības un pieredze, kuras dzīve likumsakarīgi ir piespēlējusi, lai tevi bagātinātu.