Viedokļi

Ir lieta, par ko jau labu laiku nagi man niezēja uzklabināt, lai Tev, lasītāj, izraudātos vestītē. Par to, cik nomācoši žurnālistiem ir kalpot par informācijas filtru starp sabiedrību un valsts varu.

Mēs ik pa laikam uzsveram, ka nevēlamies audzināt patērētāju sabiedrību.

Saeima savā sēdē konceptuāli atbalstījusi tādu lietu kā «krāna ūdens» brīva pieejamība tajās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kuras ir pieslēgtas centralizētajai ūdens­apgādes sistēmai un kur notiek ieturēšanās uz vietas. Sākot no restorāniem un beidzot ar visādām ieskrietuvēm.

Šis mans apgalvojums, ko laikam gan labāk būtu saukt par piesardzīgu prognozi, nepavisam neattiecas uz jūras putnu nosacītajiem smagsvariem zīriņiem, ar kuriem gan jau vasarā atkal būs pilna Valmiera, daudzstāvu namu jumtus un pagalmus ieskaitot.

Pēdējie divi gadi lauksaimniecības nozarei bijuši zaudējumu pilni un rezultējušies brīžiem katastrofālā finanšu stāvoklī, īpaši mazajām un vidējām saimniecībām, kurās finanšu pratība un disciplīna bijusi zemā līmenī. 

Kamēr Eiropas Parlamentā joprojām krietna daļa vadības un vienkāršo deputātu sviedriem vaigā iespringuši Zaļā kursa mantru propagandā un šim nolūkam paredzēto iespaidīgo naudas summu potenciālajā apgūšanā, reāli domājošie politiķi gan otrpus okeānam, gan Eiropā arvien vairāk sāk domāt par mūsu kopējo māju reālo drošību, kas ne šodien un pat ne rīt vēl nebūt nav atkarīga no globālās sasilšanas un arktisko ledāju kušanas.

Visā novadā zināmais izcilais ārsts radiologs Andris Kalniņš kādā intervijā reiz atzinās, ka dienā, kurā nav atklājis nevienu audzēju, esot sajūta, ka nav kārtīgi strādājis.

Valdošā koalīcija – divus mēnešus mūsu priekšā izākstījusies, skaidrojot partijiskās attiecības un savstarpējo netīksmi, – gatavojas dzert no pašas piespļautās akas.

Reiz bija trauksmaina un notikumu pilna diena. No rīta darbiņš, tad neplānots ārsta apmeklējums, vakarā bērniem koncerts, bet pa vidu ieplānota un tomēr ļoti saspiesta, laikā neērta, trīs kaķu došanās pie vetārsta, lai pārliecinātos, ka visi atlabuši pēc kaķu vīrusa.

Pērnā gada nogalē «Eco Baltia» rīkotā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 85% Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlētiem. Darbinieki pārmet darba devējiem neprecīzu reālo darba apstākļu atspoguļojumu un 68% pat ir apsvēruši darbavietas maiņu, jo darba devēja solītais nav atbildis patiesībai. Gandrīz trešdaļa no viņiem jeb 31% to arī ir izdarījuši. Apstākļos, kad piemērotu darbinieku meklējumos valda sīva konkurence, tā ir greznība, kādu nevar atļauties neviens darba devējs.

Kā rāda svaigais notikums ar LVRTC jūras optisko šķiedru kabeli uz Zviedrijai piederošo Gotlandes salu, reāli šobrīd arī mūsu tuvumā pavisam noteikti ir sākušās, faktiski jau labu laiku notiek dažādas kiberkara aktivitātes, uz kurām nāktos adekvāti reaģēt mūsu spēka struktūrām.

Sašutuma viesulis, kas caurskrēja sabiedrību un sevišķi koncentrēti – sociālos tīklus par nesen prezentētā Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku logotipa dizainu un izmaksām, jau pieklusis.

Ir labi prātot, cik liela daļa atkritumu varētu kļūt par resursiem, tomēr vēl labāk būtu, ja lietas vispār nekļūtu par atkritumiem. Piemēram, elektroiekārtu remonts ir lieliska izvēle, lai sasniegtu gan vides ilgtspējas mērķus, gan krietni ietaupītu.

Donalda Trampa inaugurācija bija pēdējais «kniebiens», kas agrākiem smējējiem Eiropā lika saprast: nē, tas nav murgs, viss notiek pa īstam. Sākas izbīļa diktēta lēkšana otrā grāvī.

Iespējams, kāds no pašmāju tā sauktajiem grafiti māksliniekiem, tāds, kurš patiešām ar saviem darbiem oficiāli atzītās vietās no tiesas apliecina savu talantu, ņems ļaunā šādu prastu apzīmējumu – smērētājs.

Nekustamais īpašums vienmēr ir bijis un būs labs naudas ieguldīšanas veids sava kapitāla vairošanai. Kad man vaicā, vai tagad ir īstais brīdis iegādāties dzīvokli kā investīciju, atbildu, ka gandrīz visi brīži ir labi.

Pagājušajā nedēļā plašu rezonansi izraisīja ziņa, ka Zviedrijas lielākā mežsaimniecības grupa Sodra plāno pārdot tās īpašumā esošos mežus Baltijas valstīs.

Beidzot viņš ir atnācis! Viņš lasījis vēstules, licis tās kaudzē un tagad sācis vienu lūgumu pēc otra apmierināt.

1991. gada janvāra «barikāžu laiks» vēsturnieku skatījumā jau ir vēsture. Vēsture, kuras dalībnieki un aculiecinieki bija daudzi no mums.

Manā bērnībā nebija gluži tā, ka katrai ģimenei ir auto vai pat divi.