Viedokļi

Agrāk vien pavīpsnājām, lasot ziņas, ka atkal pavisam dziļā nopietnībā tikusi izraudzīta kārtējā ASV Kino mākslas un zinātnes akadēmijas balvas (jeb Oskara) žūrijai sūtāmā Latvijas filma. Tagad esam apmulsuši. 

Ziema pagaidām mūs nelutina. Bija neliels sniega iznāciens pirms gadu mijas, padsmit centimetri bija uzsniguši arī pagājušās nedēļas nogalē un braši noturējās vēl pašā darba nedēļas startā.

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, Latvijas galvaspilsētā Rīgā pēkšņi (lai arī nevarētu teikt, ka negaidīti) ir aktualizējies jautājums par iespējamo mošejas būvniecību.

Mākslīgais intelekts (MI) ir piepildījis mūsu dzīvi gan ar dažādiem bezmaksas pakalpojumiem, ko var izmantot ikviens, gan dažādām smukām bildītēm un video.

Nevar nemanīt, ka premjeres Evikas Siliņas sejā smaidus, kas bija gada nogalē, sakot svētku uzrunas, nu ir nomainījuši rūpju vaibsti, jo reizē ar no pērnā gada uz šo līdzi atceļojušām domstarpībām par Rail Baltica un nu jau arī airBaltic nākotni krājas arī šogad valdībai veicamie neatliekamākie darbi.

Labu un priecīgu ziņu mūsu kopīgajā saziņas telpā nemaz nav tik daudz.

Interesanti, kā diez jutās Edgars Rinkēvičs, samiernieciski sakot «Sabiedrība nav pārāk apmierināta ar valdības darbu» (Delfi TV, 23. decembris)?

Par nezālēm, kuras netika laikus iznīcinātas, par teroristu grupējumiem, kas kā tādas metastāzes izplatās un vervē sekotājus, runā pasaulē. 

Daudz tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis «Programma skolā». Ir piekritēji, ir pretinieki. Decembrī, ignorējot daudzos iebildumus, kuru kopskaitā bijis ap 100, Izglītības un zinātnes ministrija valdībā iesniegusi jaunāko modeļa «Programma skolā» versiju.

Ar politiski nozīmīgiem notikumiem stipri trūcīgo gadumijas laika posmu šoreiz pacentās padarīt interesantāku lidsabiedrības airBaltic vadība.

Iespējams, kopš nakts uz šo pirmdienu Latvijā uz ielas vai kur citur sastapts melns kaķis vairs nebūs uzskatāms par kādas problēmas nesēju, drīzāk – solīs sastapējam lielāku vai mazāku prieku.

Ir problēma, kuras (ne)risināšanā mūsu valsts izpild­vara, šķiet, būs izlēmusi pārāk droši paļauties uz tautas nevēlēšanos piesaukt nelaimi. 

Svinīgā noskaņā jau aizvadīta jaunā gada pirmā nedēļa un par sevi atgādina ikdienas darbi. Jāturpina rakt iesāktos grāvjus, jābūvē ceļi, jāuzliek jumts jau uzbūvētai daudzdzīvokļu mājai, jādara gandrīz viss tas pats, kas tika darīts pirms gada sliekšņa. Jautājums vien ir – tāpat vai kaut nedaudz labāk, veiksmīgāk, raitāk un, galvenais, lētāk?

Dziedi vai raudi, mīļo lasītāj, bet šis gads mums ar Tevi būs negrozāmi un pat nolemti trafarets. Līdz 7. jūnijam tajā praktiski visu noteiks pašvaldību vēlēšanu kampaņa, pēc tam – mūsu balsojuma radītās sekas. 

Svētki ir pagājuši kā viens mirklis, nav bijis pat īsti laika visu apdomāt – ne to, kādi bija svētki, ne to, kāds aizgājušais gads.

Aizvadāmais gads kopumā nebija, pieklājīgi izsakoties, ne viegls, ne arī optimismu raisošs. Šķiet, šķiramies no tā ar zināmu atvieglojumu un varbūt pat cītīgi centīsimies aizmirst rūgtāko daļu no šajās 366 dienās notikušā.

Šogad finanšu tirgi iztikuši bez būtiskiem satricinājumiem – gada griezumā vien augšupeja bez ievērojamiem kritieniem lejup.

Mēs varam būt lepni ar savu Valmieras novadu. Ar to, kas šeit jau paveikts, ar to, kas šeit tiek plānots ne tikai rītdienai, bet jau parītdienai.

Svētku gaidīšanai «katru gad’ no jauna» nāk līdzi arī dāvanu meklēšana, atrašana un iesaiņošana. Tiem, kam šī vajadzība atkal atnākusi «pavisam negaidot», sākas veikalu ķemmēšanas un maka vaļā raušanas drudzis.

Trausls ir ledus, stikls, mati, nagi, un pat par kauliem mēs mēdzam teikt, ka tiem piezogas trauslums.