Bērnības atmiņas
Biju paklausīga meita, skolā veicās ļoti labi, man patika darboties visos pulciņos pēc kārtas, tieši dejošanas un dziedāšanas. Mūzikas un mākslas skola mani neinteresēja, jo sapratu, ka tur ir varbūt pārāk daudz lieku lietu, ko es varu pati apgūt, un man tas nav īsti vajadzīgs. Arī māksla mani tā neinteresē, bet patīk drīzāk paskatīties uz rokdarbu lietām, nevis tieši gleznošanu, ko tur māca tik daudz.
Ģimenes vērtības
Man ir palīdzējis tas, kādā ģimenē es augu kopā ar diviem mazākajiem brāļiem. Apbrīnojama ir mammas apņēmība mūs visus trīs audzināt, turklāt mēs augām gabaliņu nostāk no pilsētas. Mums neļāva iet nekur vēlos vakaros staigāties – ar draugiem mētāties pa pilsētu. Mums pašiem bija interesanti savā mājā, tā teikt, trakot. Mammai ir apņēmība, ko viņa izdomā, to arī realizē, viņai ir tas uzņēmējas gars. Vienu vasaru viņa bija izdomājusi – audzēsim zemenes. Tā arī aizbraucām pēc stādiem, mums laukos ir liela zeme, kuru arī apstrādājām. Kādus divus trīs gadus, kamēr zemenes bija riktīgi ražīgas, braukājam pa tirgiem. Tas arī bija darbs – piecos sešos braukt no Valkas uz lauka lasīt zemenes un tad vest svaigās ogas uz tirgu. Mammai tas lauvas raksturs tāds. Man ir bijusi iedvesma, ka visu var realizēt, nav nekā, ko tu nevari.
LAURA AMANDA ĢĒRMANE Mika Pika Bumbu istabā. Foto no privātā arhīva