Zirgu Zane un mazā Rū
«Man liekas, ka vienaldzība ir liels ļaunums. Es teiktu, ka pat viens no lielākajiem pasaules ļaunumiem,» tā šajā stāstā atgādina mūrmuižniece no «Gaiķēnu» mājām Zane Gaiķēna. Zane ir topošā veterinārārste, kam zirgi iekrituši dziļi sirdī.
«Gaiķēnos» ir Zanes dzimtas mājas. Viņa īsi pastāsta, ka nekad nav rāvusies prom no Valmieras, no savas Mūrmuižas, jo saknes paliek saknes, un lauku mājas, kur arī stallis un pašas zirgi, ir Zanes vieta ar milzīgu pievienoto vērtību.
Zirgi arī ir mīļdzīvnieki
Pusaudzes gados viņa tikusi pie savas pirmās ķēvītes, jo vecākiem nebija ne mazāko šaubu, ka zirgs ir un būs, un paliks Zanes mīļdzīvnieks. Viņa jājusi ar zirgiem, strādājusi ar jaunzirgiem, taču, kad tikusi pie savas vaislas ķēves, tad soli pa solim, gadu pēc gada zirgu skaits audzis augumā. Vaislas ķēvītei, kas tagad barojama un mīļojama, jo cienījama vecuma seniore, piedzimuši trīs kumeļi. Divi tagad jau kārtīgi zirgi, viens no kumeļiem pāragri devies aizsaulē. Zane neslēpj, ka viņas draugiem ir zirgi, ne visiem, protams, bet lielākajai daļai, gluži kā citiem ierasti būtu bužināt kaķus un suņus. Zane piekrīt, ka par dienu, kas atdota četriem kaķiem, neviens nebrīnītos, bet zirgu lološana vēl kādam liekot aizdomāties. Zanei nav īsti skaidrs, kāpēc tas tā, jo, studējot veterinārmedicīnu, lasot grāmatas un meklējot papildu literatūru par visu šo dzīvo pasauli, krājot pieredzi studiju un prakšu laikā, topošajai zirgu dakterei ir skaidrs, ka «visi dzīvnieki ir ar savām domām, prātu, emocijām.
KATRAM ŠITĀDU BĒBĪTI, pati Zane rakstījusi pie bildes, kurā pieķerta mīļojamies ar kumeliņu. Foto no personiskā arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv