eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas
Reklāma1300 × 120 px

Ķemeres muiža

Māra Grāvele

Autors • 27.11.2024.

Ķemeres muiža
Burtu izmērs
Ķemeres muiža

KROGOS raksturīga iekārta bija liela kopēja uzturēšanās telpa ar krāsni, soliem un galdiem un mazu nodalījumu dzērienu padošanai. Kroga lielo istabu izlietoja dažādām vajadzībām: tur varēja uzturēties, sasildīties, dzert, ēst, nakti pārgulēt. Zirgu pajūgiem krogā bija slita vai arī nojume, kur  šai telpā gar ārsienām bija ierīkotas siles un redeles, kur piesiet un barot zirgus. Grīda bija no māla – klons. 


 Krogu galvenais ienākums bija dzērieni – alus, no 17.gs. degvīns, ko gatavoja no labības, kartupeļiem. Krogu parasti izmantoja kā pagasta administratīvo centru – telpas pagasta un tā valdes sapulcēm, tiesas sēdēm. Tikai 1866.g. Baltijas pagastu likums noteica, ka administratīvajām vajadzībām jāceļ īpaši pagastu nami.


[Arno Teivāns, Latvijas lauku krogi un ceļi, 1995]. 


1757. g. četros Vidzemes apriņķos bija 933 muižu krogi un tikai 29 skolas. Ēveles pagastā bija trīs krogi: muižā «Stienūzis», kur tagad aptieka, «Podā» pie baznīcas un «Sucēnos». Ķeižu muižai arī piederēja trīs krogi: «Krustulī», muižā, ko tauta sauca par Pīlīti, un «Jēnī», kur atrodas pagasta nams. Vecjērcēnu krogs atradās muižā, ceļu krustojumā. Jaunjērcēniem piederēja krogi muižā un Strencī. Ķempēnu krogs atradās «Žagatā». Ķemeres muižā bija krogs, bet muižas īpašnieks fon Lantings to slēdza.

Tilts pār Sedu pie Dakstiem ar Vārnas krogu kreisajā pusē 1962.g.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā

Digitālais saturs no 1,99 €/mēn. — pieeja visiem maksas rakstiem portālā. E-avīze no 7,50 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma1300 × 150 px
Reklāma1300 × 120 px