Klimata pārmaiņas ir ne vien kādu procesu apzīmējums, bet fakts, kas apstiprinās arī Latvijā. Pie mums joprojām ir četri gadalaiki, bet laikapstākļi tajos ir mainījušies. Skatoties vien laukā pa logu, tas daudziem vēl šķiet mazsvarīgi, bet, ejot uz lauka, kad lauks ir uzņēmējdarbība, bizness, peļņa un pašmāju graudu klēts, aprēķini un sajūtas ir citas. Pērnajā vasarā lietavas izpostīja lielu daļu sējumu un ražas.
Aptuveni piektdaļa jeb 18% Latvijas lauksaimnieku kādā šī gada ziemā veiktā un publiskotā aptaujā bija atzinuši, ka šogad prognozē labāku ražu nekā 2025. gadā, kas savā ziņā bija kritisks ne vien Latvijas graudkopjiem, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs strādājošajiem. Puse bija cerējuši uz līdzīgu rezultātu kā lietainajā vasarā, bet desmitajai daļai lauksaimnieku bija šķitis, ka var būt arī sliktāk.
Rīkojums Nr. 457
«2025. gada sezona Latvijas graudkopībai bija īpaši sarežģīta – ar pārmitriem laukiem, kvalitātes svārstībām un spēcīgu globālā tirgus spiedienu,» vērtēja nozares eksperti, piebilstot, ka kopējā aina Latvijas lauksaimniecībā iezīmējas pretrunīga: pasaulē ražas ir rekordaugstas, cenas – zemākas, bet Latvijā lauki kļūst arvien izaicinošāki, kultūraugu kvalitāte – svārstīgāka, bet audzētājiem priekšā stāv gan ekonomiski, gan tehnoloģiski izaicinājumi.
Ja atceramies, tad 2025. gada 5. augustā LR Ministru kabinets izskatīja rīkojumu par tās vasaras postošo lietavu un plūdu ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības nozari un nolēma līdz 2025. gada 4. novembrim izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. «Lauksaimniecības nozare ir nonākusi ārkārtējos apstākļos, kas apdraud saimniecību izdzīvošanu, ražošanu,» tā tika pamatots lemtais. Tieši ilgstošie nokrišņi, lietavas daudzviet bija izraisījuši sējumu un stādījumu applūšanu, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas.
«Manuprāt, šobrīd lielākais izaicinājums ir tas, ka laika apstākļi kļūst arvien grūtāk prognozējami. Agrāk saimnieks varēja vairāk paļauties uz zināmu sezonas ritmu. Tagad arvien biežāk jābūt gatavam tam, ka īstais pļaušanas vai ražas novākšanas brīdis var būt ļoti īss. Ja šīs dažas labās dienas palaistas garām, zaudējumi var būt būtiski. Klimata pārmaiņas lauksaimnieks visvairāk izjūt nevis pēc statistikas tabulām, bet savā laukā,» tā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras un Valkas biroju vadītāja Daiga Siliņa vērtējusi saimniekošanas riskus klimata pārmaiņu ietekmē, piebilstot, ka riski nav mazinājušies, tie būs arī uz priekšdienām gan dabas neietekmējamības dēļ, gan ekonomiskā un ģeopolitiskā spiediena dēļ, jo Latvijas un Baltijas lauksaimnieku situāciju saasina globālā tirgus attīstība. Nozīmīgi rādītāji – ražas apjoms, kvalitāte un cena, bet konkurence globālajā tirgū ir ļoti spēcīga. Pērn Latvijas lauksaimnieku zaudējumi bija mērāmi simtos miljonu eiro, un ne mazāk rūpju un grūtību nozarē strādājošajiem bija, lai saņemtu zaudētā kaut daļēju kompensāciju, tiekot galā ar virkni birokrātiskām prasībām.
Pēc melnās svītras cerēja uz baltāku
Optimistiskāk lauksaimnieki uz situāciju graudkopībā sāka raudzīties šopavasar, izvērtējot, ka ziema kultūraugiem bijusi labvēlīga – ar nelielu salu un pietiekamu sniega segu. Taču, skaitļos vērtējot, šī sezona Latvijas graudkopjiem izvērtusies nevis par negaidīti bagātu gadu, bet kā iespēja pēc vairākiem sarežģītiem gadiem sākt atgūt zaudēto.
«Prognozes rāda, ka šis gads varētu būt zemniekiem labs. Pēdējie trīs gadi, pagājušo ieskaitot, bija ļoti slikti, katru gadu trāpījās cits traucēklis labai ražai – slikta graudu kvalitāte, lietavas patraucēja, arī laikus neiesēti ziemāji. Zemniekam pērnā gada problēma ierasti pāriet uz nākamo gadu,» vasaras vidū sarunā ar «Liesmu» prognozēja lauksaimniecības kooperatīva VAKS struktūrvienības Matīšos vadītājs Romāns Balaņuks, kurš lauksaimnieku priekus un bēdas ražas kāpuma un krituma dēļ pārzina, norādot uz vispārzināmo faktu, ka nav otras tik ļoti ārēju apstākļu ietekmējamas tautsaimniecības nozares, kāda ir lauksaimniecība.
VAKS ir viens no vadošajiem Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem, tas aktīvi darbojas tepat Valmierā un dara to jau 26 sezonas. Kooperatīvs apvieno vairāk nekā 600 saimniecības no dažādiem Latvijas reģioniem, nodrošinot biedru izaudzētās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju, sniedzot stabilitāti un konkurētspēju tirgū.
Pērn nācās atzīt, ka klimata ietekme bijusi tik liela, ka graudu kvalitāte lielākajā daļā atbildusi vien lopbarības kategorijai un ļoti daudz sējumu atstāts uz lauka, jo lietavu dēļ bija cietis teju viss – arī auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji. Šajā vasarā graudkopju saimē dominēja piesardzīgs optimisms. Lietavas graudu kulšanu atsevišķās vietās uz laiku piebremzēja, bet ziemāju raža tika prognozēta augsta, tāpat augsta arī graudu kvalitāte.
Medijos beidzot varēja lasīt nevis virsrakstus par lietavu raisīto postu, bet par to, ka birst ziemas mieži, arī kvieši piekabēs, skaita graudu tonnas un ved uz kaltēm uzglabāšanai un tirgošanai.
Arī VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons augustā vērtēja, ka ražas novākšana strauji uzņēmusi apgriezienus, ražība esot pozitīva, arī graudu kvalitāte un prognozētais cenu līmenis augstāks.
«Pirmās ziemas miežu kravas mums šogad ienāca salīdzinoši agri, ja ņemam vērā līdz tam samērā auksto vasaru. Taču par kādiem rezultātiem var spriest tikai tad, kad graudi ir zem jumta! Jo ir bijuši gadi, kad raža uz lauka tā arī paliek. Piemēram, kā pagājušajā gadā,» teica Indulis Jansons, uzsverot, ka ražas sezona ilgs vēl vismaz pusotru mēnesi un tikai tad varēs spriest par rezultātu, izdarīt secinājumus un vērtējumus.
Klāt septembra pēdējā dekāde. Kāds vērtējums?
«Liesma» sazinājās ar VAKS padomes locekli, ZS «Lojas» īpašnieku Mareku Bērziņu.
«Cik sezona bija optimistiska sākumā, tad tieši vasarāju kulšana viesa izmaiņas, un tas bija pārbaudījums. Šobrīd graudu kultūras ir nokultas, kas nav, tās paliek, bet mazas platības. Pupas ir uz lauka joprojām, griķi gaida oktobri un rudens salnas, bet tās nesola, ir mitrums un lietus. ZS «Lojas» ir vieni no lielākajiem kaņepju audzētājiem, un te novākšana vēl tikai sākas, un būs daudz izaicinājumu, jo augsne ir pārmitra, netiekam uz lauka un pat kāpurķēžu kombaini grimst. Un te jāsaka, ka šobrīd ražas novākšana ir tikai daļa no problēmas, lielāka problēma ir sēt nākamā gada ražai. Un tā ir visas Latvijas problēma. Pat Zemgalē ir mazs procents apsēts, jo līst un līst, sējmašīna grimst uz lauka,» situāciju raksturoja Mareks, sakot, ka VAKS nodotie graudu apjomi un kvalitāte nav slikti, gads noteikti ir labāks nekā pērn, jo lielākā daļa graudu jeb procenti 80 nonākuši pārtikas frakcijā, pārējie lopbarībā, bet tāpat un diemžēl «Zemnieku Saeimā» runāts un spriests, ka daudzi lauku saimnieki domā savam darbības veidam likt punktu vai pārprofilēt darbības veidu, jo, augot dārdzībai, izmaksām par darbaspēku, par degvielu, elektrību, minerālmēsliem, ienākumi nesedz izdevumus vai esošās parādsaistības. Graudu cena šogad biržā ir augstāka, jo Azovas jūrā un Melnajā jūrā iesprūdušas Krievijas ražas, tāpat nostrādājis arī «Trampa faktors» austrumu valstu tirgos, bet ienākumi vienalga nesegs izdevumus, to Latvijas zemnieki jau sarēķinājuši. Inflācija, ko aprēķina Latvijas Banka ir viens rādītājs, bet zemnieka kabatā tā izskatās pavisam citāda.
Laikapstākļu niķi bilancē uz palikšanu
Faktiskais ražības līmenis var atšķirties ne tikai pa reģioniem, bet arī pa konkrētu teritoriju, atsevišķiem laukiem. Zemnieki, kuriem jūras tuvums, mitrumu izjutuši vairāk, tostarp saimnieki Ainažos, Mazsalacā, Rūjienā un arī igauņi, kas jūras piekrastē. Sausums pavasarī, lietavas, stipri vēji, negaisi, krusa būs laikapstākļu kalendārā arī turpmāk, un ar to vajadzēs rēķināties.
Ko darīt? Kā stratēģiski plānot saimniekošanu, ja nozarē nolemts palikt un darboties? Arī «Lojas» pilnasinīgi strādā tālāk.
«Pieredze lauksaimniecībā man personīgi ir gana gara, bet nekad nav redzēts, ka mūspusē tik plašā skaitā izskalo ceļus, caurtekas. Bija Kurzemē, Latgalē problēmas ar ražu, bet mēs te vēl varējām saimniekot laika apstākļu dēļ pavisam mierīgi, nu situācija ir mainījusies. Ko darīt? Apdrošināties, bet ir lauksaimnieki, kas to objektīvi nevar izdarīt, jo apdrošināšana pati par sevi ir dārga. Jāattīsta tehnoloģijas, jāpilnveido kombaini, jāliek kāpurķēdes, pašiem jāuzceļ kaut nelielas kaltes, lai var krīzes daudzumu izžāvēt, jāpadomā par uzglabāšanas iespējām un jāizvēlas kultūras, kas ražīgākas. Ne vien ziemājus sēt, bet vasarājos paskatīties, tauriņziežus. Ir jāprāto un lēnām uz priekšu jāvirzās, bet tie logi ražas novākšanai paliek arvien šaurāki. Zemnieki ir kārtējo reizi izaicinājumu priekšā,» tā Mareks Bērziņš.
KULŠANAS SEZONA Latvijā šogad sākās nedaudz vēlāk un lēnāk, nekā ierasts, bet ražas prognozes bija labas. Nokultā raža ir augstvērtīga un bagātīgāka nekā pērn. Foto tapis augusta sākumā laukos Pidriķa pusē. Tobrīd valdīja piesardzīgs optimisms par iespēju visu iesēto dabūt no lauka mājās. Tas tomēr nav izdevies, jo nemitīgās lietavas septembrī neļauj kombainiem strādāt uz lauka. Gunta Vīksnas foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi – klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007