Galu galā tas taču ir tikai kārtējais misēklis jau tā garajā valdības neveiksmju un neizdarību sarakstā. Esam ar tām apraduši, pat samierinājušies. Ceram, ka rudenī tāpat visa šī nožēlojamā muļļāšanās izbeigsies un varbūt, ja Laimesmāte būs vēlīga, pat neatsāksies.
Sabiedrības dusmas par to, ka Latvijas uzņēmumi dzenas pēc agresorvalsts «garā rubļa», tiek uzjundītas regulāri. Nav brīnums, ka Evika Siliņa – cerot tomēr būt vēlēšanu «lokomotīve», kā tas valdības vadītājai pienāktos – gribēja mums uzrādīt savu apņēmību.