Pats par sevi šāds solis ir pašsaprotams. Latvijas valstij nav nedz pienākuma, nedz vēlēšanās nodrošināt valsts apmaksātu izglītību kādā citā valodā, izņemot valsts valodu, kura Latvijas valstī ir latviešu valoda. Nevienam, protams, nav liegts iegūt izglītību arī jebkurā citā valodā, taču tikai par savu (vai vienalga kādu citu), nevis valsts naudu. Privātā kārtā un par saviem vai sponsoru līdzekļiem — vienmēr laipni, taču ne par valsts (nodokļu maksātāju) naudu.
Labs nāk ar gaidīšanu?
Burtu izmērs