Jā, viņi, ja nav patiešām nopietna saslimšana, atveseļojas ātri, viņi smaida, jo vēl neprot situācijas dramatizēt, viņi nenodarbojas ar pašārstēšanos un savu diagnozi nepēta internetā, un viņi, līdzko jūtas labi, tā skrien un lec, un visiem kreņķi ir galā. Bērnam izrauj zobu, viņš raud, bet pēc desmit minūtēm jau to piemirst, jo notic zobu fejai; ja bērnam apskata actiņas, viņš atkal raud, viņam nepatīk, bet brīdi vēlāk viņš priecājas līdzi mammai, ka viss labi, vai dodas izvēlēties skaistāko briļļu rāmi pasaulē. Ziniet, tomēr jocīgi, ka tieši strādāt ar bērniem tik daudziem speciālistiem nepatīk.
Neērtais pacients
Burtu izmērs